un var pierast arii pie taa, ka neredz dienasgaismu. mazmaziitinji lodzinji pamatiigajos sleegjos, kuros var blaavi saskatiit preteejaas maajas sienas kraasu. tikai balsis, sarunas, solji un dazhbriid muuzika. krikucis aarpasaules, kas neko nespeej pastaastiit. tik daudzas valodas, tik dazhaadu briesmiiguma pakaapju akcenti, tik neatbilstoshas melodijas un tik nepiemeeroti smiekli. bet tas viss, protams, ir siikums, es nesuudzos, man ir labi. vakaraa es spraukshos cauri tuuristu bariem un elposhu. es sheit neesmu piesieta ar meerkji nofotografeet visu, kas vien ir ieraxtiis riigas celjvedii, es varu arii staaveet uz kanaala tilta un peetiit neskaitaamaas piekaramaas atsleegas.