bet varbuut tas viss ir par to, ka es netieku tai pasaulee. kaadam ir jaapaliek otraa pusee, jo visiem tur nav vietas. kaa skatiitaajs no malas, kaa zvirbulis pie miileetaaju solinja, kam labaakajaa gadiijumaa atlec drupachas no citu mestaas maizes.
un ir slikti, ka citi var, citiem taa nav probleema. bet es nevaru. un nekad nevareeshu. viss tik cieshi savijies, ka projaam arii netieku. cietums. kamera, kas kljuust arvien shauraaka. aizbeegt jau var, tikai speeka nepietiek. skatos, kaa akmentinju kljuust arvien vairaak, un sagumstu. sen vairs nav vietas, kur briivi izstiept roku, bet nu jau arii elpot ir gruuti.
man ir viss un reizee nekas. un shoreiz neliidz, ka daudziem ir veel suudiigaak. man ir slikti. mani sirds puxti vienkaarshi tur ir.