vakaraa ieritinaajos pati savaa azotee. gribeejaas smilxteet. atminjas un ilgas un saapes un izmisums. nakts kaa miniatuura elle, riita saule kaa atpestiishana. un tad jau ir kafija, norveegjijas siers, maza rokjele, kas velk mani zemenju virzienaa, un viss pazuud. sakarst, paarkarst un iztvaiko karstajos saules staros.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: