nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar] Scorpse [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Ziņo Mērija Popinsa [02 Dec 2013|09:42am] Mūsgalā Andreja sturme maķenīt nokavējās, tālab ar lielu sparu atlīdzināja par nosebošanos ar vēl jo brangāku pūteni. Kāpņu telpas trubā bija iemitinājies sirdīgs lietuvēns, kas visu nakti spēlēja drum'n'bass, bet guļamistabas logi tirinājās kā... tirinājās kā... nu, kā stikli stiprā vējā. Vakar draugi atgriezās no ceļojuma uz kādu Austrijas kūrortu un spilgtākie iespaidi gan bija gleznainie dabas skati, tak otro vietu godam ieņēma tas, ka 'viņi taču tur staigā pliki! saunā iet pliki! sēžu es spa, bet man garām viss tāds stalts un izslējies noiet viens tāds, nu, tāds!! un viss tur karājas! un ko man?!'. Tā nu mēs tikai ap pulksten vieniem atgriezāmies sētsvidū un īso distanci no mašīnas līdz kāpņu telpai droši varēja veikt pa gaisu - gan ātrāk, gan, kā sacīt jāsaka, klimatiskajiem apstākļiem piemērotāk. Naktī divas reizes modos un no tiesas gāju pie loga skatīties, kādus leņķus izpilda apkārtnes koki, jo bijos [vai cerēju], ka no rīta būs nopietna stihija, sak, varbūt darbu atcels. Stihija, protams, bija, uz vilcienu gājām kā mazie nazīši. post comment

Screening [26 Nov 2013|10:28am] Man ir kaut kādi jokaini aizspriedumi pret parastu ierindas pilsoņu parādīšanos televīzijā - man tas šķiet kaut kā, nez, prasti, nē, īsti mietpilsoniski arī nē, drīzāk kaut kā neērti laikam. Kad īpatņi zvana krustmātēm un saka, hei, paskaties šodien beztabū, es tur būšu!! Jā, man šķiet maķenīt jocīga tieši vēlme pabūt televīzijā vai šādas parādīšanās izcelšana - jo visbiežāk tā var tikt īstenota laikam jau tikai tādā 'kāda noskaņa, jūsuprāt, pirms salūta valda Vecrīgā' līmenī. Bet ir izņēmumi, protams. Tagad, kad Briedis Liepājā izcīnīja savu titulu un pēc cīņas staigāja pa ringu, jostu gaisā sacēlis, es tur rēgojos kaut kur aizmugurē un tādējādi nokļuvu Eurosport LIVE. Nokļūt sporta kanālu pārraidēs man nav vispār itin nekādu iebildumu. Un tas ir jocīgi - kāpēc lai man iekšā būtu tāda kaut kāda neērtība par to, ka TV mani noķer, piemēram, sodoties par pilošām māju sienām, apmeklējot teātri, kāpjot iekšā trolejbusā, bet tādas nebūtu, nepiedienīgi bļaustoties Arēnas Rīga tribīnēs? 4 comments|post comment

[15 Nov 2013|10:53am] Visiem, kam sirds pukst hobija līmeņa lingvistiskas spriedelēšanas ritmā, gribēju atgādināt par lieliskā puiša Halideja lielisko ideju par tēmu un rēmu. Šī tēma (intended) manā sensenajā teksta lingvistikas kursā bija tik aizraujoša, ka tā vietā, lai, kā ierasts, plkst. 7:30 otrdienas rītā es iekūņotos kādā milzu auditorijas stūrītī un apmierināti šņākuļotu, ar kādu vientuļu apziņas stūri klausoties tāltālajā lektorā, kas mikrofonā monotoni lasa pierakstus aptuveni 200 šķaudošiem, snaudošiem, miegainiem un citādainiem studentiem, es, liegi līgojoties, pat izvilku no somas krāsaino pildspalvu, lai pasvītrotu kaut ko no pierakstītā. Pamatā Halidejs sacīja, ka katrā teikumā ir sava tēma (galvenais objekts teikumā) un rēma (viss pārējais, kas nav galvenais objekts). Un, lūk, ar tēmas un rēmas novietojumu teikumā ir iespējami dažādi funkcionāli risinājumi it kā vieniem un tiem pašiem vārdiem. Zināms, vārdu novietojums teikumā ir it spēcīgāks citās valodās, ne mūsu dzimtajā. Piemēram, angļiem ir tā salīdzinoši stingrāk viss pasākumus sataisīts, un vāciešiem vispār kaut kāda katorga. Tad nu Halidejs sacīja, ka tēma ir tā, kas tiek novietota teikumā kā pirmā - tādējādi, tā tiek uzsvērta un padarīta par galveno šajā bariņā. Nu, ja, uzmodelējam situāciju, ka sēž bunkurā, teiksim, četri biedri un spriedelē par dzimšanas dienām, nu, kad kuram ir dzimšanas diena. ( Jautājums ) 15 comments|post comment

[10 Nov 2013|12:10am] Man nekad tā īsti nav patikuši pasākumi, kas sākas agri pa dienu. Man vienmēr šķiet, ka tas ir kaut kā nepareizi. Tad visi līdz kādiem desmitiem jau ir labi aizlējuši sejiņas, bet es šoreiz, pareizi izlemjot, ka pēdējā laika alkohola patēriņa sekas nedara godu nedz man, nedz manai sētai, esmu pilnībā piesmējusi un apgānījusi vīnu un dzērusi daudz, daudz kalimočo. Visi citi nu ir pa mājām un/vai atlūzuši, bet man vienīgais efekts no alkohola ir milzu apetīte un pilnīgs bezmiegs. Tā nu citi krāc, bet es ēdu tomātmaizītes. Jāizdomā vēl kaut kas garšīgs. 11 comments|post comment

Remember, remember [05 Nov 2013|09:30am] Stacijas tunelī dūdas un ģitāra šorīt spēlēja ļoti līksmus un maršīgus skotiskus meldiņus. Ahā, tas Gajam Foksam par godu, padomāju es, un tajā pašā tunelī dabūju maķenīt revolucionāru noskaņojumu. Ne jau tādu, ka gāzt valdību vai pienu upēs, bet, nez, neēst brokastīs bulciņu varbūt. Nē. Kad iznācu no tuneļa, līņāja auksts un riebīgs lietus un revolūcijas ugunis apdzisa. 5 comments|post comment

Zvaigzne [01 Nov 2013|05:51pm] Pārcēlu dedlainu uzdevumam, kas šodien bija jānodod, uz pirmdienu, un atvieglotais izpildītājs saka šādi: "You are my star, my queen, the best!" Es, protams, zinu, ka viņš tikai tekstuāli izpildās, bet tāpat nav neforši. post comment

[01 Nov 2013|05:06pm] Es saku vēl un saku atkal, ka ir lieliski, ja dzimšanas diena ir ierīkota novembrī - laikā, kad liela daļa cilvēku skumst par to, ka tumšs, auksti, spēka nav, viss fui pē. Es tajā laikā gaidu savu svinamdienu, sagaidu, māja siltumnīca, pilna puķu, dāvanas arī, ja, un tad jau astoņpadsmitais novembris un čiks, decembris klāt. That's how we roll in November. post comment

[01 Nov 2013|02:58pm] Bet, ja par sportu runājam, tad nupatās iekš NBA notika tā. Viņi tur regulāri un ļoti meistarīgi darbojas dažāda veida skatītāju promociju jomā, tur, pērc Ģimenes paku un dabū četras biļetes, četrus hotdogus un četrus popkornus vai limonādes, pērc trīs aklās biļetes un viena no šīm spēlēm noteikti būs ar Heat vai vismaz Lakers. Tad viņi rīko nacionālos vakarus, piemēram, Hjūstonā, kur ķīnietis spēlē, bieži ir dažādi pasākumi ķīniešiem, daudzviet ir arī latino veltīti pasākumi.  Nu jau vairākus gadus par Fīniksas Suns galveno centru spēlēja tāds liels džeks no Polijas, Marčins Gortats. Viņš ir no Lodzas un iesauka viņam ir Poļu āmurs, kam noteikti ir kāda saistība ar viņa spējām triekt bumbu grozā, nevis ar intelektu, kā te varētu padomāt. Tad nu uz pirmo sezonas spēli Suns mārketinga komanda bija izdomājusi sarīkot Polish Heritage Night - par godu Suns poļu faniem. Marčins kādus divdesmit gabalus pat atveda no Polijas. Un tad, dažas dienas pirms sezonas sākuma Gortatu aizmaina prom uz Wizards, kas Vašingtonā. Tā nu atklāšanas spēlē Fīniksas tribīnēs sēdēja vairāki desmiti bēdīgu poļu tautastērpos un karodziņiem rokās, ieskaitot Polijas vēstnieku ASV. Bet, ok, tik slikti nebija, viņiem piedāvāja atdot naudiņu par biļetēm. post comment

Boxing Day [01 Nov 2013|01:56pm] Ja par šādām ārišķīgām tēmām runājam, tad man vispār ir uzradušās neskaidrības. Pamatā jau man ir diezgan vienalga, vai es kādā pasākumā ierodos maķenīt over vai under ģērbusies, nu, pa mežu var brist ar platformenēm, teātrī izskatīties pēc Portobello adikta un tā tā. Uz rokām es velku tos, kā viņus, uzročus, ko citi velk kājās, jā, jā. Bet. Tagad man būs jāiet uz lielo boksu un es esmu zināmā neizpratnē, ko velk, dodoties uz šāda veida pasākumu. Tas ir sporta pasākums, ja? Tur iet džinsās un krekliņā, ja? Vai tas ir Lasvegasas šoudauns, kur jāvelk little black one un jāapkaras ar zelta ķēdēm un kažokādām? Man tādu vispār nav, ja. Darīju kļūdu un paskatījos, ko internets saka, un internets piedāvā autfitu, kur lētākā sastāvdaļa ir klačs, kas maksā savus astoņus simtus āesvē dolāru. Bet, mind, tas ir amerikāņu internets, tātad tas drīzāk būtu Lasvegasas variants. Mans stereotipu maitātais prāts saka, ka bokss, tas ir tur, kur visādi mafijas doni ar trofejmeitenēm kūpina resnus cigārus vai kur vanabī sabiedrības krējumi izrāda jaunākos klēpja sunīšus. Grūti, grūti. post comment

[01 Nov 2013|09:44am] Man ļoti patīk mans galvaskauss. Es to ik pa laikam aptaustu un padomāju, vai, kāds foršiņš. 5 comments|post comment

[24 Oct 2013|10:35am] Jelgavā ir vairāki ļoti skaisti ielu nosaukumi - Meiju ceļš, Veco strēlnieku iela, Loka maģistrāle, Arhitektu iela, Langervaldes iela. Ir daudz ļoti, ļoti parastu nosaukumu. Un ir arī ne pārāk skaisti - Pirmā, Otrā, Trešā un tā tālāk līnija. Kooperatīva iela. Nomales iela. Sieramuižas ceļš. Mums tur nav cukurfabrikas, bet ir Cukurfabrikas stacija, Biešu iela un Cukura iela arī. 10 comments|post comment

You know, I think I learned something today [23 Oct 2013|01:57pm] Pavisam netīšām sanāca noskaidrot nozīmi kādam vārdam, par kuru es biju mazliet brīnījusies, bet ne gana, lai mēģinātu noskaidrot, kas tas ir. "Akmeņu sprostā", kas ir Brigaderes triloģijas trešā daļa un kas man kā īstenai pilsētvāverei vienmēr ir patikusi vislabāk no visām trim, bija tāda ebreju meitene Zāra, visai traģisks tēls, manuprāt, un tad tur kaut kādā sakarā ar viņu bija sacīts 'mešugene meitene' vai kaut kā tā. Es nezināju, ko 'mešugene' nozīmē un pie tā arī paliku, lai jau ir, kolorītam. [Jāatzīst, ka tolaik, kad pirmo reizi šo lasīju, nebija jau nemaz tik viegli tā vienkārši noskaidrot šāda veida lietas.] Šodien runāju ar vācu kolēģi, spriedām par kaut kādām cenām un viņa bija kaut ko sajaukusi, uz ko es norādīju, ka tā nav pareizā cena, tur citādi ir. Viņa pasacīja paldies un piebilda, ka viņai šodien vispār visādi jukumi notiek, ka viņa ir pavisam 'meschugge' šodien. Tad gan nepaslinkoju un sameklēju, kas tas ir. 'Meschugge' ir no jidiša, nozīmē 'traks, jucis'. Tāpat pārņemts vācu valodā, tad pie mums atnācis. Annelē vispār ir daudz ļoti interesantu vācu vārdu lietojumu. Meklējot 'meschugge', jau pirmajā lapā ir arī saite uz kādu 'queer non-kosher party' klubu Berlīnē. How cool is that. post comment

[22 Oct 2013|12:11pm] Izlēmu tomēr izlasīt bestselleru Gone Girl, kaut arī vislaik bijos, ka tas tāds emocionāli smags nolaupīšanas trilleris ir. Zinkā, džeks atnāk mājās, bet viņam pazudusi sieva. Gludeklis ieslēgts, virtuvē tējkanna svilpo, a sievas ta nav. Es iedomājos, ka tur tagad būs, kā tur visi cieš un pārdzīvo, un sāp, bet izlasīju, ka nav tā, ka ir pavisam citādi, un sāku lasīt. Tur tāda interesanta doma pavīdēja - ka mūsdienās cilvēks jau visu ir piedzīvojis caur dažāda veida second hand pieredzi filmās, literatūrā, mūzikā, internetā, bildēs, presē. Respektīvi, ka ir ļoti grūti būt sev pašam, jo viss jau ir piedzīvots, visa veida reakcijas jau ir zināmas un tās arī tiek izpildītas. Cilvēki pakļaujas zināmam scenārijam, kur ir atbildes uz visa veida notikumiem - tai skaitā arī daļēji tam, kas notiek, kad, jā, piemēram, pazūd sieva. Man šodien atrakstīja cilvēks, vārdā Votlings. Es pieliku viņam birkiņu, ka tas ir tas klients, kam uzvārds kā Bellai no Vējiem līdzi. Sīkums. Sestdien biju frizētavā un beidzot mazliet pamainīju to, kā izskatos - gaišo matu vietā man tagad daļa krēpju ir tādā pret gaismu pavērstas šampanieša glāzes ar zemeni iekšā krāsā. Un tad neviens to nepamanīja, aimīn, neviens! Un es, protams, sagaidīju, ka pamanīs, nu, ka piefiksēs, ne jau ka man te vajag, lai stāsta, cik skaisti. Aha, un kāpēc es domāju, ka tā vajag? Kāpēc man galvā lietas stāv tā, ka pēc frizētavas kādam akurāt jāsāk stāstīt, ka man ir jauni mati? 3 comments|post comment

Slinkum, slinkum, laid mani vaļā [22 Oct 2013|09:44am] Vakarnakt pirmsmiega klusumā no virtuves atskanēja būkšķis. Ok, ne nu īsts būkšķis, bet tāds kā trauku troksnis, tāda dobja iešķindēšanās. Es maķenīt satrūkos, sirds sāka pukstēt straujāk, bet galvā šaudījās domas par iespējamiem laupītājiem, nīgriem leprikoniem un bezsaimnieku kaķiem. Bet kā? Nu nekā, nevar virtuvē pēkšņi būt kāds tāds šķindinātājs uzradies. Parasti es lektu augšā un mestos uz virtuvi, lai dotu šķindinātājam taurē un patiesībā secinātu, ka nekā tur nav, bet šoreiz mīļotais bija sagrābis mani dzelzs apskāvienā, nupat pirms kāda brīža aizmidzis un, neturot rūpi ne par kādiem virtuves teroristiem, liegi šņākuļoja man ausī, tāpēc es izlēmu netraucēt miegu un nemesties vis uz aizdomīgo vietu, bet tā vietā mēģināt izdomāt, kas tur tik neganti trobelēja. Peles? Nav nereāli, pirms kāda gada mums tādas bija mājās ieviesušās, bet pārvaldnieks labi veikli sarūpēja derafikatoru, nē, bet deratizatoru brigādi un tā mēs veiksmīgi tikām vaļā no pelīšiem. Mājas elfi, rūķi vai tamlīdzīgie? Johoho, nebūtu slikti, ko, ja pie mums ieviestos domovojs, viņš varētu šķindināties pēc sirds patikas, gan ar nosacījumu, ka ik pa brīdim viņš padara kādas drēbes un ēd pienu, jo tas mums mājās mūždien paliek pāri. Ja tas ir domovojs, lai, lai, es miegaini padomāju un izlēmu, ka nav vērts te vairs ko satraukties, jo nekādi citi aizdomīgi trokšņi vairs nav atskanējuši un galu galā, tagad man ir cerība, ka kāds līdz rītam būs noslaucījis traukus, ko es tur atstāju nožūt. HĀĀĀ!! Tetevnubija, mājas gariņu sagribēji, nebūs nekā! Trokšņotājs bija krūzīte, kas tur stāvēja uz dvielīša un žuva, un kaut kā paklupa laikam jau. Stāsta morāle ir tāda, ka pēc mazgāšanas trauki jānoslauka un jāsaliek pa vietām vajadzēja iet uz arhitektiem vai vismaz skolā labāk mācīties ģeometriju, lai tagad es prastu būvēt nevainojamas trauku piramīdas. post comment

[18 Oct 2013|09:28am] Šitie, šitie, nu, kā viņus nosaukt, nezinu, tie, kas iedomājas kaut kā tā: "Nu, tu taču māki to un šito valodu, iztulko man to un šito." Jā, māku valodu. Tu arī māki latviski, ja? Varbūt pat krieviski, ko? Tad vienkārši pastāsti man brīvā tekstā par to, kā darbojas sausā dzesēšana slēgtajās hibrīdu dzesēšanas sistēmās, vai saceri te, nez, glabājuma līgumu. Aiziet. 8 comments|post comment

[17 Oct 2013|04:58pm] Bet man mīļākais kviziņš nav vis nekāda bionika, Puškins vai zābaku skaitīšana. Lūk, kāda ir pati piemērotākā galda spēle tieši tev? That's the spirit, man sanāk Le Havre, bet tā īsti tomēr nav, laikam pārāk euro. 4 comments|post comment

Kā tad [15 Oct 2013|03:20pm] Kad Pirmās republikas laikos gudroja, kā dēvēt Latvijas valsts naudu, kā reāls variants tika apsvērts 1 pūķis = 100 rūķi. Šo es izlasīju pie laacz komentos un nevaru saprast, kam mūsdienās internetā vispār var ticēt. 7 comments|post comment

[14 Oct 2013|12:27pm] Man te ir sanācis lietišķs kontakts ar cilvēku vārdā Tibērijs [es nopietni], bet mana galva taču ir maitāta, jo katru reizi, kad man sanāk par viņu iedomāties, es viņu tai jokainajā prātiņā pie sevis nosaucu par Tibēriju Ogdenu, kaut arī viņam ir pavisam citāds uzvārds. Pavei, Harija Potera lasīšana taču tiešām ir kaitīga, ja reiz tas mani šitā ietekmē. [Ogdenu Tibērijs kaut kad strādāja Burvestību ministrijā.] Es vēl vienā brīdī savam šitam Tibērijam uzjautāšu, vai viņš nevēlas kādu malciņu ugunsviskija. 5 comments|post comment

[10 Oct 2013|11:19pm] Aptraku un gāju uz Stokmanu pirkt Madaras fluīdu, jo, nu, tiešām tā atlaide tāda foršiņa un man šodien bija vakara brīvsolis. Nu jā, es valdījos un nopirku tikai divas mantas - fluīdu un zivju eļļu. Divas mantas kosmētikas nodaļā tātad. Par citām nodaļām es vienkārši kautri klusēju. 2 comments|post comment

It's a Jersey Thing [10 Oct 2013|12:21pm] Šodien no kāda klienta pienāca kārtējais mulsais jautājums par to, aiz kam tas vācu teksts ir piebārstīts ar lielajiem burtiem - oriģinālā taču tā neesot. Tad es iecietīgi [nē, bet tiešām iecietīgi, no offence] stāstu, ka tā nu ir ar tiem vāciešiem, viņi katru lietvārdu raksta ar lielo burtu. Vācu [un luksemburgiešu] valodas ir unikālas ar to, ka tajās visus lietvārdus tiešām raksta ar lielo burtu. Kāpēc? Jo burtlicis tā izdomāja - tais senajos laikos, kad lika kopā Gūtenberga bībeli. Tolaik vispār rakstība bija ļoti atkarīga no skrīveru un burtliču iedomām, bet tieši burtliči grāmatspiestuvēs to iespaidoja daudz vairāk - tīri publikāciju apjoma dēļ. Tad nu viņi sāka tātad drukāt grāmatas un izdomāja, ka, ja saliek lielos burtus, tad labāk lasās - nu, vieglāk izšķirt burtus. ( Līdz tam ) 13 comments|post comment

navigation [ viewing | 280 entries back ] [ go | earlier/later ]