deviņdesmito vidū nepabeigtais zeps ar visām nedastrojkām un būvbedrēm man likās šausmīgi nemīlīga vieta, sliktāk par pļavniekiem. tā 602. sērijas daļa it īpaši. 119. sērijas daļā šķiet nekas daudz nepabeigts nebija. bet gan vienā gan otrā daļā jau māju perpendikulārais izkārtojums vien ir nomācošs, salīdzinājumā ar zoļika vai purčika slīpajiem leņķiem. tagad, kad viss nedaceltais ir vai nu dacelts, vai nojaukts un aizbērts, izskatās puslīdz pieņemami. kaut man nešķiet gudri ka to jauno pašvaldības 119. māju iebakstīja vietā, kur acīmredzot bijis paredzēts vēl viens bērnudārzs vai kaut kas cits plakans, kā turpinājums tai tirdzniecības centra pie 19tā galiņa un bērnudārzu rindai.
imantā zaļums ir foršs bet imantā ir šur tur iebakstīti jaunie projekti vecajiem pagalmiem pa vidu, tiesa, varbūt ne tik brutāli kā daudzviet purčikā. un tad vēl tā nekomfortablā disonanse starp deviņ- un piecstāvenēm un palikušajām privātmājām tām pa starpu.
zoļiks man patīk, dēļ tā ka viņš ir uzcelts tāds kā bija plānots, un nav sačakarēts ar pa vidu sabakstītiem jaunajiem projektiem, un nemaisās pa vidu nekādas privātmājas, izņemot laikam divās vietās pa dažām gab.