Nu tur jau tā lieta, ka smuks!:)
Un augstās mākslas dēļ, es i ar mieru būtu stāvēt uz taburetes ar brezentu, lai negāztos tie spaiņi virsū...tik jārēķinās, ka fonā stipri klabētu zobi...bumša...
Es vakar biju tā forši iesnaudusies skatoties olimpiādi...un pie pirmā pērkona dārda, es uzlecu kā uzvelkamais zaķītis...cienītais smējās, ka tik rosīgu viņš mani sen nebija redzējis.Acis vēl ciet, bet tik rosīga nēsājos pa dzīvokli, te tēju taisīdama, te pie logiem pieskriedama...man ir bail no tādā kataklizmām.Man ellīgi patīk...bet reizē bail.