nu tas jau ne vienmēr ir kontrolējami. es ar sevi arī esmu veikusi aušvices cienīgus eksperimentus, jo tajā brīdī jau šķiet, ka viss ir normāli un pareizi. un taisnība ir tam teicienam, ka stiprāks ir tas, kas nokritis un piecēlies, nevis tas, kas nav kritis vispār, jo tagad vismaz es zinu, kas ir kas un uz ko esmu spējīga (ne vienmēr labākajā nozīmē).