taa bia riiga..., kurai bija saskjeelushaas zemes garozas gjeorgraafiiskaas plaknes.. . Izaugushas klintis, gravas, bezdibenji un protams visur tas, kas palicis paari no riigas..cilveeki arii gaaja dziivot klinshu izveidotajaas alaas un pie maaskligaa apgaismojuma audzeeja labiibu... Cilveeku nebija daudz palicis.., bet tas viss nebija depresiivaa noskanjaa.. tas viss bija viegli, bezgala viegli un pashsaprotami.. spidieeja saule.. pari taam klintiim , un vietaam saaka augt mezshs... tilti bija iebrukushi Daugavaa, bet. pats diivianaakais bija tieshi daugava.. Taa bija dzilja kaa bezdibenis... tumsha, bet ne bailiiga.. vinekaarshi dzilja bezgaliiba... un zem vinjas arii bija dalja nogrimushas pisleetas, bet tur bezgaliiba arii nebeidzas... .. tur biju ronis.. dzilji nepeldeeju, bet redzeeju taadas kaa dziiviibas formas, zem uudens dziljumaa ..., taadi kaa gari, bet ne iisti gari un ne negatiivaa noziimee
vinji bija neitraali sdpeeki.. neizprotami, bet ne biedeejoshi ...Es vareetu uzgleznot to visu, priekshaa staav taa bilde, kur salu tilts pussabrucis, un milziiga klints, pusriigas lielumaa izslejas no taa, otra puse riigas ir klints augshaa.., un zem taa visa shii bezgaliiba. Diivaini, jo pamostoties, saakot katl savas logjika skontrukcijas, izsecinaaju ,ka pats tad vareeju buut miris.. Diivaini, bija ko padomaat.