Pēdējā laika 2 nedēļu garais fiziskais bezspēks ir uzlabojis manu dzīvi. Es jau esmu tikusi tik tālu, ka secinu, ka cilvēku drūmuma iemesls ir nepietiekams miegs. Ir tā,ka uzreiz kā man ir brīvs laiks, es eju gulēt, jo savādāk nespēju izturēt, un guļu ļoti daudz, pēc skolas kādu studiņu vai divas pirms sākas visādas darīšanas un pēc tam atnākot mājās uzreiz ieveļos gultā. Tik daudz krāsainu sapņu un ne mirkļa brīva lai domātu par lieko!!Pie tam pietiek laika reālajai dzīvei, jo nedaru neko lieku(piemēram internetā parādos ļoti maz un utt.) Iesaku šādu terapiju :) Jūtos kā sapņu-māne pirmo reizi mūžā. Šonakt man kaut kāda meitene stāstīja kāpēc vairs nemīl savu džeku un es centos atrisināt viņas problēmu, bet tāpat tā noskaņa kopumā bija pozitīva. hmm. :)

Šī nedēļas nogale būs ideāla - beidzot uz Igauniju, beidzot uz Zemenēm un tad vēl uz Valmieru jābrauc. Pie tam mamma ir aizbraukusi uz 6dienām prom un es svētlaimē viena ārdos pa mājām rēķinoties tikai pati ar sevi :) LAI SKAN MŪZIKA!!! *dziedu līdzi skanošajam