Jā, man arī pirms kāda laika tā bija, ka vazājos apkārt ar smaidu pa visu seju, starojošām acīm un līksmojošu sirdi.. tad arī sāku aizdomāties par faktu, ka cilvēki tik maz smaida. Un prātot par to, kas notiek viņos iekšā, ko viņi pašlaik domā. Gan tie, kas smaida, gan tie, kas nesmaida. Bija tik savādi, tik jauki.