armands - par rakstīšanu

armands - par rakstīšanu

Tāda veida informācijai jābūt tavā bio tur augšā,

[	website	\|	armn	]
[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

par rakstīšanu	[Feb. 17th, 2018\|10:34 am]
“Online social networking is a pervasive but empirically understudied phenomenon. [..] The current study tested the psychological effects of posting status updates on Facebook using an experimental design. For one week, participants in the experimental condition were asked to post more than they usually do, whereas participants in the control condition received no instructions. Results revealed: (1) that the experimentally-induced increase in status updating activity reduced loneliness, (2) that the decrease in loneliness was due to participants feeling more connected to their friends on a daily basis and (3) that the effect of posting on loneliness was independent of direct social feedback (i.e. responses) by friends.” — Why posting on Facebook could be good for you.
Link	Leave a comment

Comments:

From:	extranjero
Date:	February 17th, 2018 - 10:52 am

(Link)

Zakenbergs satraucies, ka facebook sāk iziet no modes starp jauniešiem, tāpēc mēģina tagad pārliecināt ar "zinātni".

Pret vientulību vēl labāk par facebook droši vien palīdz reāli iziet ārā no mājām un tikties ar cilvēkiem. :)

(Reply to this) (Thread)

From:	saturday
Date:	February 17th, 2018 - 10:58 am

(Link)

Šis pētījums ir no 2013. gada, nekāda sakara ar šībrīža aktualitātēm. Es domāju, ka nav būtisks fakts, ka pētīts Facebook — secinājumus var attiecināt arī uz citiem sociālajiem tīkliem, kā piemēram — Sviesta Cibu.

Piekrītu, ka tikšanās ar cilvēkiem palīdzētu, bet, nu, man personīgi tas mēdz sagādāt grūtības, — sociāli neveikls :) Rakstīšana tomēr palīdz tvert domas precīzāk, "iekadrēt" pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	extranjero
Date:	February 17th, 2018 - 11:12 am

(Link)

To pat nevar attiecināt uz facebook, jo parasti psiholoģijas pētījumi ļoti slikti replicējas. Pat Nobela saņēmējs Kānemans izgāzās, kad viņa darbs par priming effect vēlāk neapstiprinājās. Varbūt konkrētā grupa, laiks, apstākļi ir vairāk noteicoši, kāpēc rakstīšana facebook konkrētajā situācijā bija nozīmīga, bet tas var pilnīgi nestrādā nedaudz citādos apstākļos.

Ja jau patīk, var rakstīt. Nekas jau slikts tajā nav. Bet man šķiet, ka tā nozīmīgums ir krietni pārspīlēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	saturday
Date:	February 17th, 2018 - 11:24 am

(Link)

Palasīju par konkrēto gadījumu — tas nav Kānemana pētījums, bet gan pētījums, uz ko viņš atsaucies savā grāmatā, un pēc metodoloģisko kļūdu atklāšanas arī asi kritizējis. Interesants gadījums, bet es neizdarītu tālākejošus secinājumus par pētījumu drošticamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	extranjero
Date:	February 17th, 2018 - 11:32 am

(Link)

Protams, ka viens atsevišķs pētījums ir jāuztver ar lielām aizdomām, un pat ne tikai psiholoģijā. Cik daudzas no potenciālajām zālēm pēc pirmajiem pozitīvajiem rezultātiem iztur atkārtotus plašākus pētījumus? Varbūt kādi 10%. Psiholoģijā tas droši vien ir vēl retāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	saturday
Date:	February 17th, 2018 - 11:38 am

(Link)

Vari sniegt kādu norādi, no kurienes guvi 10%?

Esmu lasījis par antidepresantu pētījumiem — 2008 study suggesting that antidepressants are not much better than placebo for people suffering in severe depression vs 2016 study suggesting that antidepressants were way better than placebo in treating people suffering from severe depression.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	extranjero
Date:	February 17th, 2018 - 11:42 am

(Link)

Par zāļu pētījumiem info ir plaši pieejama farmācijas mācību grāmatās. Varbūtība, ka pēc veiksmīga 1. fāzes pētījuma, zāles izturēs arī 2. un 3. fāzes pētījumus nav īpaši liela.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	saturday
Date:	February 17th, 2018 - 11:45 am

(Link)

ā, es nedaudz pāpratu — domāju, ka 10% no tirgū esošajām zālēm. Jā, piekrītu.

(Reply to this) (Parent)

From:	extranjero
Date:	February 17th, 2018 - 11:45 am

(Link)

Par antidepresantiem – interesanti, ka to iedarbības mehānisms joprojām nav skaidri zināms.

Ja ir daudz pētījumu, tad veic metapētījumus, kas apkopo pieejamos pētījumus pēc dažādu punktu sistēmas.

Kā antidepresanti šobrīd tiek pētītas daudzas citas vielas, kā ketamīns, psilocibīns, bet domājams, ka vairums no tām neizturēs gala pārbaudes.

(Reply to this) (Parent)

From:	ulvs
Date:	February 17th, 2018 - 01:07 pm

(Link)

Lurkmore and also postmore. Principā piekrītu, mana ciba ir tikusi izmantota šādiem nolukim

(Reply to this) (Thread)

From:	ulvs
Date:	February 17th, 2018 - 01:07 pm

(Link)

nolūkiem.

(Reply to this) (Parent)

From:	(Anonymous)
Date:	February 17th, 2018 - 03:11 pm

(Link)

pilnīgas muļķības, ir tieši pretēji. kārtējais pierādījums, ka sociālās lietās "eksperimenti", t.i., sociālās vides izņemšana no plašāka un dabiska konteksta kontrolētos vai simulētos apstākļos ir metodoloģisks fiasko.

(Reply to this) (Thread)

From:	saturday
Date:	February 17th, 2018 - 04:11 pm

(Link)

vai tev ir kādi dati, kas liecinātu, ka ir tieši pretēji? vai arī tā šķiet intuitīvi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	(Anonymous)
Date:	February 18th, 2018 - 02:38 pm

(Link)

Jā, tādi svarīgi dati, kā personīgā pieredze, ko citi saka un ko, starp citu, ciba rāda katru dienu. Bet ir jau zināms, ka dogmātiķim vajag, lai kāds par to uztaisītu "eksperimentu" (kaut gan ideja par sociālo eksperimentu ir antimetodoloģiska un pat amorāla), to nopublicētu kādā fancy science mag un vēl gūtu zinātnieku community akceptu. Taču šādi tu, diemžēl, nekad nenonāktu līdz nevienam svarīgam dzīves lēmumam, jo tev vienmēr vajadzētu "svarīgus datus". Cik iracionāli.

(Reply to this) (Parent)