Palasīju par konkrēto gadījumu — tas nav Kānemana pētījums, bet gan pētījums, uz ko viņš atsaucies savā grāmatā, un pēc metodoloģisko kļūdu atklāšanas arī asi kritizējis. Interesants gadījums, bet es neizdarītu tālākejošus secinājumus par pētījumu drošticamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka viens atsevišķs pētījums ir jāuztver ar lielām aizdomām, un pat ne tikai psiholoģijā. Cik daudzas no potenciālajām zālēm pēc pirmajiem pozitīvajiem rezultātiem iztur atkārtotus plašākus pētījumus? Varbūt kādi 10%. Psiholoģijā tas droši vien ir vēl retāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vari sniegt kādu norādi, no kurienes guvi 10%?

Esmu lasījis par antidepresantu pētījumiem — 2008 study suggesting that antidepressants are not much better than placebo for people suffering in severe depression vs 2016 study suggesting that antidepressants were way better than placebo in treating people suffering from severe depression.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par zāļu pētījumiem info ir plaši pieejama farmācijas mācību grāmatās. Varbūtība, ka pēc veiksmīga 1. fāzes pētījuma, zāles izturēs arī 2. un 3. fāzes pētījumus nav īpaši liela.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, es nedaudz pāpratu — domāju, ka 10% no tirgū esošajām zālēm. Jā, piekrītu.

(Reply to this) (Parent)

Par antidepresantiem – interesanti, ka to iedarbības mehānisms joprojām nav skaidri zināms.

Ja ir daudz pētījumu, tad veic metapētījumus, kas apkopo pieejamos pētījumus pēc dažādu punktu sistēmas.

Kā antidepresanti šobrīd tiek pētītas daudzas citas vielas, kā ketamīns, psilocibīns, bet domājams, ka vairums no tām neizturēs gala pārbaudes.

(Reply to this) (Parent)