Viss ir dirsā, viss ir dirsa, dirsa ir viss. Es laikam sirgstu ar kaprolāliju kopš agras bērnības. Atceros, kā pēkšņi vajadzēja skriet uz istabu, iespiest seju spilvenā, lai varētu tā apslāpēti nokliegties. Visbiežāk tas gadījās ciemos pie vecmāmiņas. Dirsa! Kas par varenu vārdu. Latviešu valoda gan ir lamuvārdiem diezgan nabadzīga (salīdzinot ar citiem labi zināmiem paraugiem), bet vismaz viens ir uz goda. Kaut kas hipnotisks tajā dirsā. Gribas pilnu muti ar to vārdu, pilnu muti ar dirsu pieteikt. Kaut kur lasīju kādreiz, esot bijuši kaut kādi latviešu hakeri ar nosaukumu "Dirsa Hackers". Žēl, ka vairs nav. Varbūt vispār bija izdomāts, lai kaut ko tajā lapelē nodrukātu, pārāk labi pat izklausās, ne? Tādā gadījumā žēl, ka nekad nav bijuši. Tas izklausās kā hokeja komanda, varonīgi, skarbi, bet cildeni. Gribētos kaut kā monumentāli to vārdu iemūžināt. Varbūt var nosaukt asteroīdu, vai kaut kādu miglāju. Savādāk viņi tos sūdus tikai numurē, nav čaļiem fantāzijas. Bet tik labs vārds stāv dīkā. Iedomājies, latvieši sen jau izmiruši, kaut kad tālā nākotnē, bet te pēkšņi ierodas viesi no Dirsas... Nu tā. Vai iekalt klintī. Iestādīt mežu milzīgiem burtiem, lai no kosmosa varētu izlasīt. Vajadzētu uzrakstīt projektu, lai Eiropas Savienība iedod naudu. Gareniski pāri visai Latvijai: DIRSA. Gadsmta triecienceltne. Un ar ko tas būtu bezjēdzīgāk par jebko citu? Domā, labāk kādu citu vārdu? Nu, piemēram? Es domāju, var sākt vākt parakstus.