Feist - The limit to your love.
Ai,čau!
Jau atkal te iekāpu.
Pēdējā šāgada pirmdienā,lai atzīmētos,ka jauņas nedēļas iesākums ir perfektākais laiks kaut kam svaigam.
Pagājušā nedēļa aizskrēja i nemaz nemanot.Tā uzlika sev spārnus un aizplenēja pūkainiem dūnu spārniem.Kā vēlētos es atgūt to,kas piederēja pagājušajā nedēļā.Bet tamdēļ jau tā saucās "pagājušā nedēļa",jo notikumi,kas tai piederās jāatstāj tur pat,tā tiem piedienas.
Jau atkal sēžu un prātuļoju,ka mana trakulīgā dvēsele ir radīta dejām un tāliem klejojumiem,kad tā paliek rāma un pavisam viena,tā izliekas sveša,nu..absolūti ne-es.

Ikviens pazaudējas kādreiz.
Un šī ir manējā reize.Es turos pie spilvena,lai nekauktu.Jau atkal apsolos "nekad vairs".Jau otrā reize,tas Cūka mani ievilināja savos tīmekļos un es kā maza meitene sapinos.Kad nāks mans Īstais?Mans Sapņu Princis?Tas,kurš ne tikai mani līdz nāvei dievinās...BET kurš saņems arī no manis identu dievināšanu.Gribu to PATIESO,ĪSTO!Nāc!!!Atnāc,kopā ar Jaungadu,es gaidīšu.

Bet tagad!?
Tagad iešu mazliet sabužināt sevi,pažēlot un padusmoties.Rūgtos sāpīti norīt.Nāks jauna diena,jauns Gads...jauna mīliņa.