Astes gaisā
Jul. 29th, 2009 | 11:55 pm
No:: san
Ja jūs vakar Doma laukumā redzējāt divas dejojošas daiļavas melnās vakarkleitās, tad ziniet - tās bijām mēs ar kashadura! Lieta tāda, ka biju nedaudz sadrūmusi negaisu gaidot, Kashadura, Īsts Draugs būdama, sapucēja mani savā smalkākajā kleitā, uzposās arī pati, un mēs devāmies uz skukas restorānu.
Restorānā es ēdu buti ar gailenēm un jaunajiem kartupeļiem, Kashadura - jēra sautējumu ar gailenēm, bet Pelle - Kashaduras pienu. Bija ļoti garšīgi, vienīgi mēs nekādi nevarējām sagaidīt, kad kāds uzklausīs mūsu vēlmi pēc deserta. Kādu stundu nogaidījušas, aizgājām prom. Žēl gan, jo šokolādes kūka noteikti ir ļoti garšīga!
Nu neko, aizgājam pie Bernāra, ēdām kanēļ- un mandeļ-maizītes, dzērām limpeni un lasījām klaču žurnālus. Un tad mums neprātīgi sagribējās dejot. Nu tā, ka gurni paši sāk kustēties vien izdzirdot attālas mūzikas skaņas. Taču dejas Rīgā otrdienas vakarā un vēl ar zīdaini ratos ir kas patiešām nereāls. Doma laukumā Mitrohins gaužām garlaikoti dziedāja Bītlus, bet mūsu izmisums bija tik liels, ka spējām sajust līksmību un mesties dejā pat tādos apstākļos. Kad tas apnika, gājām uz Līvu laukumu, kur, izrādījās, dziedāja Laimis un Evil Orchestra. Nedejoja neviens, arī mēs ne, jo negribējām sev pievērst lieku sekstūristu uzmanību.
Ap to laiku es jau sen vairs nebiju drūma, un mēs - nedejojušas toties labi barotas - devāmies mājup.
Jautājums - kur lai iet dejot kopš Meta kafe vairs nav?
Restorānā es ēdu buti ar gailenēm un jaunajiem kartupeļiem, Kashadura - jēra sautējumu ar gailenēm, bet Pelle - Kashaduras pienu. Bija ļoti garšīgi, vienīgi mēs nekādi nevarējām sagaidīt, kad kāds uzklausīs mūsu vēlmi pēc deserta. Kādu stundu nogaidījušas, aizgājām prom. Žēl gan, jo šokolādes kūka noteikti ir ļoti garšīga!
Nu neko, aizgājam pie Bernāra, ēdām kanēļ- un mandeļ-maizītes, dzērām limpeni un lasījām klaču žurnālus. Un tad mums neprātīgi sagribējās dejot. Nu tā, ka gurni paši sāk kustēties vien izdzirdot attālas mūzikas skaņas. Taču dejas Rīgā otrdienas vakarā un vēl ar zīdaini ratos ir kas patiešām nereāls. Doma laukumā Mitrohins gaužām garlaikoti dziedāja Bītlus, bet mūsu izmisums bija tik liels, ka spējām sajust līksmību un mesties dejā pat tādos apstākļos. Kad tas apnika, gājām uz Līvu laukumu, kur, izrādījās, dziedāja Laimis un Evil Orchestra. Nedejoja neviens, arī mēs ne, jo negribējām sev pievērst lieku sekstūristu uzmanību.
Ap to laiku es jau sen vairs nebiju drūma, un mēs - nedejojušas toties labi barotas - devāmies mājup.
Jautājums - kur lai iet dejot kopš Meta kafe vairs nav?