|
|
|
Marts 31., 2015
22:36
Biju uz zemūdens masāžu pirmo reizi šodien. Man patika. Celulītam ne pārāk :D
Iešu vēl. Agrāk kaut kā nebiju piefiksējusi, ka ar apdrošināšanu parastās muguras masāžas vietā var arī šādu pasākumu paņemt.
|
Marts 30., 2015
01:29
Skatos un domāju, domāju un skatos. Varbūt šis beidzot būtu īstais gads, lai atgrieztos pie orientēšanās sporta... Kā nekā apaļi 15 gadi laikam sanāk, kopš pēdējo reizi tā pa īstam mežā esmu bijusi. T.i., ar karti & kompasu & distancē. Nākamnedēļ "Mangēts" sākas, katru nedēļu 1x ir arī Daugavas kreisajā krastā, vajadzētu tā kā saņemties. Gandrīz gadu tagad regulāri redzu skrienošus cilvēkus sev apkārt, savā ziņā uzrunā, tomēr tāda bezmērķīga skriešana pa rajonu, šķiet, īsti nav mans. Toties no punkta uz punktu un pa mežu savulaik patika ļoti. Un vispār - kad tad vēl, ja ne BKA laikā, man būs tam laiks?
|
Marts 23., 2015
21:32
Nemaz vēl neesmu izlielījusies pa labi un pa kreisi! Mēs tak svētdien pirmo reizi kopš bērna bijām divi vien uz kino :) Kingsmen skatījāmies, smējāmies un ģīmjus visādi šķobījām - patika. Un vēl latti ar saldējumu pēc tam, un tad jau back to reality atkal.
Un pag.nedēļ es biju brīvsolī ar drušku "Vēl vienu Kliņģerīti" noskatīties. Lieliski, lieliski. Ļoti! Par dzīvi, laiku un tā neizmešanu vējā liek padomāt. Un pāri visam fantastiski aktieri un brīnišķīgs angļu/indiešu humors.
Līdz aprīļa beigām man vēl ir jāizmanto dažas brīvbiļetes, ko darbā dabūju, tad nu droši varu teikt, ka šie nebūs vienīgie ekrānpiedzīvojumi šogad :D
|
Marts 17., 2015
23:39
E šodien apmēram metru pieveica rāpus, un pārējā laikā pa mazākiem posmiņiem trenējās. Savukārt es ar drušku biju uz kino, iedzēru mazo sidriņu un uzēdu popkornu. Diezgan lieliska diena. Ja vēl E smuki ēstu visu, ko viņai dod, nevia pieteiktu boikotu, tad diena būtu perfekta.
|
Marts 13., 2015
20:31
Emma ir tikusi pie savas pirmās pases :) tad nu laikam jāpiesakās tai ETSAi, vai kā viņu tur. A plāno apskates objektus - nez, es saprotu, ka gribās daudz ko apskatīt, bet kaut kāda skepse tomēr paliek. Emma tak vēl maza būs. Un visu jau tāpat neapskatīsi.
Tikmēr laiciņš tepat ārā lutina. Katru reizi nodomāju, ka ir teju pēdējais laiks meklēt Emmai sēžamratus, bet kaut kā nevaru tā nopietni tam pieķerties. Jo redz, šodien, piemēram, vajadzēja mums visurgājēja tipa ratus, bet aizvakar Āģītī ai kā būtu noderējuši viegli un manevrējami. Tā jau arī būs, ka vajadzēs vien abus pirkt.
E pēdējās paris dienas cītīgi trenējas rāpošanai un sēdēšanai. Uzceļas četrrāpus un visādi mīcās, bet vēl nav izdomājusi, kā tieši uz priekšu tikt. Laiku pa laikam gadās arī ar degunu grīdā vai uz sāniem sagāzties. Un nu jau diezgan stabili var nostāvēt 4rāpus, atceļot vienu roku no zemes.
Un no darba man tā arī šonedēļ neviens nepiezvanīja. Nu nav jau viņiem man ko teikt, nav. Man jau šķiet, ka nezvanīs man neviens, ērtāk taču ir aizmirst un atlikt līdz brīdim, kad es patiešām gribēšu nāk atpakaļ strādāt.
|
Februāris 19., 2015
08:26
Kad pēdējo reizi vedu Emmu pie dokas atrādīties, pie reizes paķēru līdzi savu potēšanās pasi. Sapotēja man iekavēto difteriju un nobrīnījās par manu konstanto aizmāršību ērču pošu sakarā - tur regulāri aizmirstu pēc tiem 3-5 gadiem sapotēties, pēdējo reizi sāku vakcināciju pa jaunu, bet pēc pirmajām divām potēm aizmirsu par to poti, kas pēc gada. Nu tas bija pirms kādiem gadiem četriem. Pirmais slēdziens bija, ka jāsāk potēt pa jaunu atkal, bet tad tomēr piedāvāja uztaisīt antivielu testu, jo visādi brīnumi jau notiekot. Un jā - man tas antivielu rādītājs tāds, ka visi esot brīnījušies - varu droši vēl gadus 3 neko nepotēt. Nu i nepotēšu arī. Un pēc tiem 3 gadiem atkal taisīšu testu, nav ko te lieki attiecīgo industriju atbalstīt.
|
Februāris 12., 2015
22:35
Esmu vienkārši sajūsmā par Tikkurila/VivaColor rīkoto bezmaksas semināru par sienu/griestu krāsošanu amatieriem. Man, kā blondīnei ar vien aptuvenu sajēgu un šur tur interneta manuāļos apgrābstītām zināšanām par sienu krāsošanu, bija ļoti, ļoti noderīgi. Pēdējā laikā vislielāko gandarījumu sniedzošās 4 stundas (nesalīdzinot ar laiku, kas pavadīts ar bērnu). Visādus knifus uzzināju un fīčas, par ko pat iedomāties nebūtu varējusi. Ļoti profesionāli novadīts, satursiki lielisks pasākums, turklāt ar kafiju, cepumiem un izdales materiāliem. Žetons x100 viņu mārketingam.
Pa lielam jau bijām uz pareizā ceļa ar iesākto remontu, bet tagad toč ir sajūta, ka Emmai istabu savedīsim kārtībā kā īsti profiņi :D
Turklāt - izrādās, ka ir tonējamās tāfeļkrāsas!!! Nav vairs tikai melna vai zaļa. Var nokrāsot dajebkādā tonī! Tur nav variantu, būs Emmai kāds laukums uz sienas, kur ar krītiņiem pačkāties.
Un, protams, iespēja izrauties no mājas tik kardināli atšķirīgā vidē man nostrādāja kā milzīgs papildus bonuss. Reāli sajutos kā cits cilvēks (jeb kā vecā es, kāda biju pirms Emmas). Savukārt Emma pirmo reizi šodien palika uz apmēram stundu, pusotru kopā ar vecmāmiņu, kamēr tētis pārradās no darba. Pārsvarā gan nodzīvojusies opītē, bet esot bijis viss labi.
|
Janvāris 31., 2015
15:02
Druška pēdējā brīdī piezvanīja, ka ciemos pie mums tomēr netiks. Neko jau nepārmetu, bet vispār ir gan man škrobe. Nē, nu ir jau forši, ka esmu beidzot māju sakārtojusi un pat grīdas izmazgājusi, kamēr sīkā uz balkona čuč jau trešo stundu (???!!!), bet nu būtu tak labāk slinkojusi, kādu filmu paskatījusies un tā... Un līdz pastam arī vispār vajadzēja aiziet. Labi, šodien laiks tāds pretīgs ārā, visticamāk būtu noslinkojusi. Jā, un žēl jau arī, ka nebūs ar ko patarkšķēt - A kārtējo reizi medībās prom.
|
Janvāris 16., 2015
11:21
Ieliku cāļgrupā savu un meitas kopbildi. Vairākas meitenes bija pārsteigtas, ka esmu blondīne - visu laiku iztēlojušās mani kā bruneti. Es gan arī iepriekš biju likusi kādu savu bildi, bet kas to vairs atceras. Tad nu tagad jādomā, ka varbūt kaut kā pārgudri izsakos, ka pirmā asociācija ar bruneti?
|
Janvāris 10., 2015
01:39
Sabiju frizētāvā. Trīs mēneši pagājuši jau kopš iepriekšējās reizes. Un atkal viņa man tur ņēmās griezt un filēt tā, ka nesaprotu, kā vispār man vēl mati uz galvas palika? Atļāvos vēl gar kaklu apakšu ar mašīnīti "iztīrīt" diezgan pamatīgi. Kaut kā tagad, kad pa mājām dzīvojos, vieglāk uz kaut kādām matu avantūrām parakstīties. No malas gan neko īsti tāpat redzēt nevar. Kopumā šoreiz esmu visnotaļ apmierināta ar iznākumu. Un pēc tam vēl aizšāvu uz Spici uzacis safrizēt. Šonedēļ man vispār tāda sevis lutināšanas nedēļa - manikīrs, pedikīrs, frizierēšanās un uzacošanās.
Vēl pilnai laimei varētu arī kādi 15 kg tā uz sitiena pazust no manām miesām... :) Kā pirmajās 2 nedēļās pēc dzemdībām nokrita tie 15kg, tā nekas vairāk arī nav nekur pazudis... Šķiet, pat kādi pāris kg varētu būt uzēsti atpakaļ. Nu jā, tāpat jau it kā esmu pirmsdzemdību svarā, pat zemākā, bet nu kaut kā biju sacerējusies, ka arī iepriekš uzkrātais liekais ar visām krūtsbarošanām varētu nokausēties nost. Bet nekā. Kad Emma sāks ēst normālu paiku, tad abas pārtiksim no tvaicētiem dārzeņiem un gaļas - varbūt tad kaut kas sakustēsies. Nākamnedēļ jāatsāk uz vingrošanu braukāt, ceru, ka abas būsim pavisam veselas.
Vispār, pirmdien dokai jāizprasa par to ēšanu Emmai, ko un kā labāk. Un tad jau jāsāk būs trenēties veselīgākā ēstgatavošanā. Nez, kur mans tvaicējamais sietiņš iekrāmēts? Būs jāsameklē.
|
|
|