Kāpēc es vienmēr cenšos cilvēkos saskatīt to, kas viņos nav? Saprotu, ka vēl joprojām nēsāju rozā brilles, bet esmu pie tām pieradusi.. negribu vilkt tās nost.. Bet kā tad tālāk runāt ar cilvēkiem un censties tiem uzticēties.. ja tās brilles vienkārši nerāda īsto cilvēka būtību.. Nu gribu es redzēt visus cilvekus labus un cenšos to arī saskatīt.. bet kamēr redzu tikai tukšas ilūzijas, sapņus...
P.S. Kur atrast vīriešu lietošanas instukciju?! Nu vismaz paskaidrojumu, ko viņi domā un ko grib...jo atbilde, ka tikai vienu neder... A vēl saka, ka sievietes ir neizskaidrojamas būtnes.. aha..kā tad... tā tam ticēšu :D:D:D