Hm... beidzot esmu 12. klasē un palika pavisam maz laika līdz izlaidumam, bet vispirms žetonvakars... Nu labi neļoti patīk kleita, čolka līdz 5dienai neizaugs, gredzens ir kā buližņiks, bet labi ar to visu varu samierināties. Žēl vienīgi, ka visu atlikušo prieku izbojāja ziņas par to, ko domā par mani klasesbiedri. Nu neesmu es diža, populara vai vispar pamanāma, bet pa šiem 2,5 gadien nu kaut ko varēja ieraudzīt manī (vai tikai man tā liekas?!) izņemot to, ka esmu blondīne (un jā.. esmu blondīne tikai 1! gadu).. a kur palika vel 1,5 gadi?!Nu cilvēki, vismaz, lai labas atmiņas paliek, varējāt kaut ko samelot... Uzreiz zināju, ka ar musu klasi nesanāks forš video, jo nekad nebijām vienoti un vispar kā klase nekad nebijām. Protams, nevienu nevaru vainot, ka manī saskata tikai blondīni, jo takš esmu... Blondīne ir kā klišeja, diagnoze.. Cilvēki ieraugot vienmēr atcerās stereotipus, tas arī bija viens no iemesliem kāpēc pārkrāsojos par blondīni, jo nepatīk, kad cilvēku vērtē pēc izskata.. vispār nepatīk stereotipi... Protams, viens šodien mēģināja aizstāvēties, sakot, ka blondīne nenozīmē uzreiz, ka stulba.. oh nu come on.. Tad pasaki normāliem vārdiem ko domā par mani nevis metafora vai ko tu domāji ar vārdu blondīne... Bet diemžēl neko jau nevar mainīt, tas paliks uz visu mūžu.. un dēļ tā palikšu blondīne.. vismaz kādu laiku... Atcerējos tomēr, ka kādam nepazīstamam cilvēkam spēju mainīt viedokli par blondīnem.. Tā bija meitene ar kuru izdevās pastrādāt tikai vienu dienu, bet interesants cilvēks.. neatceros jau kāpec, bet viņai ļoti nepatīk blondīnes, bet par mani viņa pateica, ka feins cilvēks un, ka mani kā blondīni viņa nevērtē, jo tomēr esmu citādāka.. Labi, ka gandzīr neviens nelasa manu blogu :D, jo viss tiek rakstīt tikai atmiņam, lai es izlasot šo spēju izvērtēt kas notiek un atgriezties realitātē. Cerēju, ka šis izlaidums man nozīmēs kaut ko vairāk nekā 9. klasē, bet tikai dažu cilvēku dēļ būs skumji aiziet prom.. a pārējies.. vienkārši mīlu jūs.. paldies jums...