neēdīšu rīsiņus vairs, acīs špičkas likšu
pārdomādama auzu pārslu klāstu, ripoju mierīgu garu ka es pa artilērijas ielu, pretim nāk bariņš skolas bērnu, puikas tādi trešā/ceturtā klase. neko sliktu nedomāju, ripoju garām, aber viens puka ņem un iesper linkolnam ar sniegledus piku, un reibīgā krutpuišeļa balsī uzbļauj - atdod riteni, ķīnieti!
ārietis nelaimīgais..
ārietis nelaimīgais..
lai cik man mīksta sirds, es šādos gadījumos esmu ar abām rokām par nelielu fizisko iespaidošanu audzināšanas nolūkos.
Bet tai sīkajai pipelei ar to pašu ledus gabaliņu pa cekulu noderētu.
Es pats gan neriskētu izgāzties, jo nevaru trāpīt pat no 2m attāluma.
es piekrītu, ka tas puika ir pelnījis pamācību, bet mani izbrīna jūsu brutalitāte, ar ledu pa cekulu..man nav tik lielas dumsas uz viņu, gan jau paaugsies un zaudēs kādam nigeram tiesā un pus mūžu maksās mello, putu, morālo komepnzāciju.
Starp citu, sveiciens atvasinātā Vārda dienā!
Es jau arī tāds Hermanis vien esmu, tik modīgākā versijā.
labi, berbarisms vai ne, bet ko tas nozīmē, ja, ko tu te tamborē?
Tad jau Hermanis ir vēl tālāks no A., bet pat kalendārā norādīts ka A. ir atvasinājums.
Kne atšifrējums lai paliek ķīniešu valodniekiem.
Varbūt var līdzēt kas tāds: