music: DagaDana
ar iesildījienu statoelā, naktī salu uz mājām. ceļā skaļi jūsmoju par to, ka manī cirkulē asinis un rodas siltums, šķiet kājas ik pa brīdim uz šito uzķērās. mājās vārīju tēju, kur nekad neatdzisa, bija konstanti dedzinoša. dibens, par kuru ejot secināju, ka katrs vaigs nosalst individuāli un tad kustoties tie viens otram dzeļ kā lāstekas, palika auksts ilgi, ilgi.
šorīt sāp spranda, bet āda par laimi ir krāsā un silta.
Bet nekas - drīz pavasaris un vaigi atkusīs. Es apsolu!
vot tā uz to vecum un aukstum vairs lāga nepielasu.
njā..būtu man nēģera apstanofka grādos...
(metos uz ceļa, veru sarkanu samta kārbiņu, kurai iekšā pērnā vasara, suņvilnas cimdi, svecīšu liesmiņas, nu jebkas silts)
čau.
Ātri lasot var redzēt melnrakstu. Man tā reizēm ir. Tas ir tik jocīgi.
freudiskas pārlasīšanās.