manām dienām pēdējā laikā ir ļoti izteikts cikliskums, saucu to tā, jo rutīna tomēr ir ar stereotipiem apkrauts vārds.
rits ir ārprātīgi straujš , pilns ar kafiju,un parasti līdz 12iem izdaru visus darbus, tad līdz pusdienām esmu iekrāvusies kāzu organizēšanā,
pēc pusdienām, kuras pēdējā laikā gluži dabiski ir kļuvušas ļoti veģitāras, ņemos ar sēņu pētīšanu, jo sēnes izvēlējos par iedvesmas avotu skolas darbam, sēnēs esmu līdz vakaram,kad ir pastaiga mājās, šausmīgs stress uz ielām, bet tas lēni pāriet pārejot Daugavu un pie Rozīšiem jau pavisam ir pazudis, tad septiņos satieku savu ģimeni un līdz 8 esam pavakariņojuši, ir multfilma un tad ilgi grāmatas lasīšana zem segas.otrdienu vakari paiet vai nu ar filmām mājās vai teātrī.
sestdienas un svētienas gan tam nepakļaujas, un man pielnīgi pietiek ar divām pārsteigumu dienām nedēļā