jau otro reizi man bija dīvains sapnis,kurā tiek nogalināts mans tuvinieks un vai nu es pati esmu slepkava vai arī to esmu pasūtījusi, bet jūtos tajā ļoti līdzvainīga
rezultātā jau otro reizi esmu dziļi šokēta par savu zemapziņu un izmisīgi cenšos to izskaidrot, jo,
pirmkārt, man nemēdz būt šaumsmīgi sapņi, tie ir vai no jocīgi, vai erotiski , vai tos neatceros vispār. līdz šim, mauprāt un no manas puses, esmu spējusi veiksmīgi atrisināt visus konfliktus un galvenais neko neslēpt no sevis un otrkārt, mani ir pārņēmusi nelāga sajūta un tie sapņi mani vienkārši uztrauc
pašus slepkavības brīžus neatceros, vai nu tie nav bijuši vai arī negribu atcerēties
pirmajā reizē atceros baltu 60to gadu kabrioletu kaut kādos džungļos, Rosseau ietekmē vai kā, bet bija ļoti skaisti džungļi un ģimenes pārgājies, pikniks vai kas tamlīdzīgs, kurā bija arī mammas māsa ar kuru man jau izsenis ir iekšējs, emocionāls ,bet faktiski nedefinēts konflikts. viņa kārtējo reizi mani mācija dzīvot un kritizēja , izcēlās reāls tracis, kā rezultātā viņa tika nogalināta un tad mēs visa ģimene kopā šo faktu slēpām no kaut kādām trešajām presonām, vēl spilgi atceros baltu akmens krāvumu, labiritntu, gliemeža formā.
otrs sapnis bija vakar. nu jau vairs neatceros, kas tika nogalināts, bet atmiņa man kaut kādu iemeslu pēc piespēlē jau mirušo vecmāmiņu. notikumu vide ir kādas lauku mājas, par kurām kopējā noskaņa man ir netīra, dubļaina un kaut kādu iemeslu pēc man asociējas ar Rodrigesa "Plannet Terror" lokāciju, kur bija tā ēstuve. no sapņa atceros kaut kādu slēpšanos, faktu ka ir mirušais, gaļas vitrīnu, šķūņa dēļus un drausmīgu nolemtības sajūtu.