nedēļas nogalē man beidzot bija sakarīga lekcija tērpu vizuālās mākslas pamatos.
protams, jāatzīst, rtu mācību metodika ir arhaiska kā buru kuģi, bet es jūtu,ka ar maniem gēniem savavādāk nemaz nevar
šķietami mazsvarīgu mājasdarbu kaudzes, cīnīšanās ar sīkumiem 4 stundu garumā neapkurinātās telpās un turpinājums tam vēl tikai sekos.matemātikas nemitīga klātbūtne. liekas ka tā ir kā kožļene pielikusi pie zābaka zoles.
sparta.
mazais tikmēr ar tēti plunkčājās līvu akvaparkā,kā allaž ļoti drosmīgi metās pretī izaicinājumiem-skaļi smiedams laidās lejā pa trubām un pirtī kāpa uz augstākās lāvas un apzinīgi arī paziņoja "pietiek!" kad vairs nevarēja turēt
pēc tam naktī braucām uz vēverīšiem. caur miglas vāliem , gar stirnu bariem. tajā vietā ir kaut kas ļoti maģisks, es tur vienmēr jūtos kā pasaules centrā.
bija jauka ciemošanās reize. svētdien pāri nemitīgi lidoja gulbji, puiši pārvietoja graudus, es grābu, mazais brauca ar savu mašīnu flinstona stilā visiem pakaļ un pie katras izdevības teica "čau". sācis ļoti daudz runāt, turklāt ļoti garos teikumos. un protams ka cepu pankūkas.