varbūt vakar es pieļāvu milzu kļūdu un iespaidoju savu bērnu uz visu atlikušo mūžu.
varbūt to jau idarīju agrāk midzinot viņu pie "Saule un Mēness"
par cik visu rīta cēlienu pavadīju klausoties Mirdzas Zīveres dziedājumus Stiebras multfilai ar Aspazijas vārdiem "Pasaciņa",
kas ļoti būtiski iespaidojusi manu domāšanu ar neizmaināmām asociācijām, vakarā savam mazajam ierīkoju mazu kinoteātri un skatijāmies.
reti kad divgadnieks rūpīgi skatās 10 min garu multfilmu un komentē līdzi, kā arī jūt līdzi.
viņam ļoti patika.
ko tur vairs.
mentalitāte.

bet patiesi. man vienmēr novembra vakari, dzīves netaisnības un skumjas asociējas ar pelēkajiem mošķiem, kas atņēma mazajam dzelteno cepurīti, vai kaķīša dzirnaviņu melno kaķi.