piecas dienas nedēļā mēs mostamies 7os, mājās esam 8os un katra diena paiet neiedomājami ātri,
faktiski es nejūtu nekādu labuma slānīti, kultūrslānīti kas no tā nogulsnētos uz manis,
tikai telpa ap mani sarūk un sarūk mazāka, man pat domu un ideju ir arvien mazāk un mazāk, tas ir biedējoši,
nav brīži, kas es varu darīt ko gribu, un ja tāds pēkšņi gadās es vairs nezinu ko ar to iesākt
sestdienās man būs skola un svētdienās, svētdienās es novākšu visu kas par nedēļu ir sakrājies no skatuves
darbs, bērns, miegs, darbs, bērns, miegs,skola, bērns, miegs, darbs utt.