stand still

Skaisti jau, protams, viss, pludmales, kalni, ūdens, salas... Turp braucot visu laiku no manas puses tik - āh un vōu, un amazing. Un ar laiku arī paveicās. Visas dienas bija saulainas, gandrīz bez mākoņiem, tikai svētdien kaut kas nogāja greizi, lija visu dienu, bet tā pat labāk, jo četras stundas mašīnā, karstumā tomēr negribētu vēlreiz izdzīvot.

Tomēr kārtējo reizi nācās apbrīnot meiteņu mammu, un ne labā ziņā. Pēc pirmās saulē un karstumā pavadītās dienas MF jutās ļoti slikti, temperatūra uzkāpa līdz pat 38.3, visu atlikušo dienu nogulēja gultā, mierīga un klusa, un, ticiet man, pēdējās divas īpašības nu tiešām nav viņai raksturīgas, tas vien jau liecināja par to, ka galīgi nav labi...Un naktī arī otrai tāda pati temperatūra, plus vēl briesmīgas pumpas vis cauri uzmetās...Bet mammai vienalga, zāles iekšā un viss čiki, nākošajā dienā braucam uz jūru atkal, par spīti tam, ka es brīvprātīgi pieteicos palikt ar meitenēm mājās. Es, protams, neesmu mamma, no tādām lietām neko nesaprotu, bet man ir aizdoma, ka īpaši prātīgi tas nebija...

Bet visādā citādā ziņā, viss labi. Tikai brīnos par to, kā pavadot trīs dienas saulē neapdegu it nemaz, un pat īpaši vairāk nenosauļojos. Neesmu balta, bet tas nav pateicoties šīm dienām pie jūras, drīzāk gājieniem uz ezeru pagājušajā nedēļā.... Bet nu laikam labāk tā kā apdedzināties.