vakar tā normaļna iedzērām šņabi. rezultātā atkal neatrodos igauņu valodas seminārā, bēt sēžu, dzeru no vakardienas palikušo ābolu sulu un tikai domāju, ka būtu jādodas arī uz skolu. nezinu, kur šajā mājā atrodas ūdenskrāns, un arī uz tualeti man, godīgi sakot, bail iet. drausmīgi vajadzētu savākt sevi kārtībā un pazust no šejienes.
nu ja, forši, ka satiku Chikinu. sapratu, cik ļoti pa šiem pāris mēnešiem biju pēc viņas sailgojusies. noklausījos dažus labus dzīvesstāstus. mani kaitina, ka ir cilvēki, kuriem nekad nekas nav kārtībā un visa dzīve ir tikai viena liela problēma, netaisnība un pāridarījums. njā, šoreiz plnīgi atbalstu Arvi!