vakar nodotais bakalaura pieteikums mistiskā kārtā nospiež manu dzīvi tik pamatīgi, ka šonakt pus nakti nespēju aizmigt, un arī tad, kad man tas izdevās, sapņoju kaut kādus absolūti debilus sapņus. šī iemesla dēļ šorīt izskatos tāda pamatīgi aizpampusi. tomēr lai cik dīvaini nebūtu, bet L aktīvā mana izlaiduma ieplānošana un apgalvojums, ka es protams skolu pabeigšu, man tomēr vieš kaut kādu pozitīvismu. lai gan es jau tāpat vislaik esmu bijusi pozitīvi noskaņota (līdz iepriekšminētā iesnieguma uzrakstīšanai).
bija slinkums vilkt botas kājās un līst ārā no mājas. tā vietā es nolēmu nobastot pirmo lekciju un beidzot noskatījos visu Viktorijas sēriju, izdzēru vēl vienu krūzi kafijas un apmēram 30 reizes noklausījos Me ei kuolla koskaan. īstenībā labi, ka man šodien uz skolu jāiet, citādi būtu vēl viena pretīga, mājās nosēdēta diena..
liekas šodien ir tīri piemērota diena, lai sameklētu kedas, un nonāktu atpakaļ mājās ar sausām kājām.
pēc otrdienas vēl joprojām jūtamas dažas muskuļu sāpes.