tētis: es kādreiz dzēru tēju, kas bija stiprāka, nekā..
kr: ..nekā pašreizējā valdība

brālim zvana telefons.

- hallo? mhm.
*klausās*
- lieliski, paldies. visu labu!
*noliek klausuli*
- neko nevarēja saprast, ko viņa saka.

kr: un tad es uzņemšu savu masterpiece "fucking freud" - par freida un junga slepenajām homoseksuālajām attiecībām

kr: kas tas tāds?
L: buljona kubiņi. šitie ir baigi labi, var pat apliet krūzītē un dzert buljonu...
kr: viņus var arī sūkāt?
L: ???!
kr: tas būtu forši. kā konfektes, tikai sāļš.
(..)
L: tev taču ir vēl maize un desa.
kr: ok, tad uztaisi desmaizes.
L: ...
kr: ēdiens garšo labāk, kad pats neesi to taisījis.

L: tu vispār kādas lekcijas apmeklē?!
kr: jā, tās, kuras man patīk. es pat aizgāju uz ekonomiku, domāju, ka būs sūdīgi, bet izrādās, nav tik traki - tur pasniedzēja izklausās pēc tv ziņu diktores. viņa visu saka ļoti skaļi un skaidri.

alelūja, brālītis, mīļumiņš, kad uz viņa vakariņu pieprasījumu atbildēju, ka esmu ļoti nogurusi, paziņoja, ka pasūtīšot picu. bet vajadzēšot parunāt par viņa problēmām. tad jau laikam LU DF ārija nebūs bijusi pārāk atsaucīga. ceru tik, ka nejauši neaizmigšu, kamēr viņš man klāstīs savus piedzīvojumus birokrātiskajā sistēmā.

vispār vajadzētu kaut kur atzīmēt, vai tik nav kāda korelācija nogurumam ar anestēziju, būs jāpareflektē pēc nākamās zobu labošanas.

kr: why did the mushroom go to the party?
es: ...?
kr: because it's a funghi to be with!

tā kā kumelīšu tēja pašai bija izbeigusies un to, ka vietējā aptieka un arī veikals svētkos nestrādās, biju garāmejot piefiksējusi jau pirms kāda laika, vienīgā cerība bija kādi krājumi vecāku dzīvoklī pie kr. un, acīmredzamais neticamais!, viņš pat piekrita pats man to tēju atnest (ja pretī pagatavošu kaut ko ēdamu, bet tas jau pofig, nav ne pārāk jāģērbjas, ne kaut kur jāiet, ne jāpārstāj vaidēt, un jebkurā brīdī var apkrist vēkšpēdus uz grīdas, ja vajag). atnesa tēju, ēd manis krāsnī ceptos garšaugu kartupeļus ar mērci ("ķīniešu gaļa vistu gaumē" :D) un liek kaut kādu latviešu popsu svētkiem par godu, kas gan var būt dziedinošāk. :D un es patiešām pamazām sāku justies labāk.

kr taisa sev fake ēpasta adresi, un tur jāizvēlas jautājums paroles aizmiršanas gadījumiem. kr izvēlējās jautājumu "kā sauca jūsu pirmo skolu?" un atbildi "cēsu jēzus kristus galdniecības tehnikums". nospriedām, ka vispār, kad būsim atvēruši un stabili biznesā ieveduši savu bāru, varētu dibināt arī šādu skolu.

[3:47:58 PM] Krišjānis: es nupat pārlasījos
[3:48:04 PM] Krišjānis: uz galda stāvēja kastīte ar
[3:48:09 PM] Krišjānis: putina pienu
[3:48:17 PM] Krišjānis: varētu būt kāds stiprs kokteilis

[11:08:29 PM] Krišjānis: gribi nākt dot man garšīgu ēdienu un parakstīt man angļuvalodai pēc supernatural step by step shit kamēr es mokos ar pēdējiem draņķiem OS md? XD

spēlējam galda spēles un cita starpā klausāmies lauri reiniku svešvalodās. dziesmas "es skrienu" igauņu versijā "ma jooksen" iespējams sadzirdēt dažādas tur neesošas lietas, piemēram tekstu "josif, josif, vēl!". brālis dziļdomīgi norādīja, ka tā varētu būt padomju pornōfilma par staļinu.

pamodos trijos no brāļa sms "tev ir kāds etanols?"

iedevu viņam 3aliņus, rumu, ko lietoju kūku cepšanā, rabarberu ievārījumu un vannilla fudge konfektes, un hudijus gan pašam brālim, gan viņa viesim, jo ārā līst, un nevienam no viņiem nebija nekā uzvelkama. nodrošināt veiksmīgu ballītes turpināšanos - viens no ģimenes pamatuzdevumiem.

izķemmēju brālim matus, ko viņš nebija spējis izdarīt jau vairākus mēnešus, jo aizmugurē bija izveidojušies divi dredi - kā šodien izrādījās, tur vienkārši bija ieķepusi košļene. tas man atgādināja vidusskolas pašu sākumu, neilgi pirms pārvācos prom no ģimenes ligzdiņas, kad es pie datora rakstīju kaut kādu angļu valodas mājasdarbu, un viņš man tikmēr ķemmēja matus. tā bija viena no pirmajām reizēm, kad es sāku pamanīt, ka viņš ir tiktāl izaudzis, ka mums pat parādās tēmas, par kurām normāli parunāt. un kopš tā laika ir kļuvis arvien labāk. roku uz sirds liekot, varu teikt, ka principā es esmu sajūsmā par savu brāli, viņš ir patiešām lielisks. bet, jāatzīst - šī iemesla dēļ man ir arī mazliet grūti saprast sliktas/atsvešinātas brāļu/māsu (latviešu valodā vajag vienreiz ieviest vārdu, kas ir precīzs ekvivalents angļu "sibling"!) attiecības, liekas, ka tā ir izniekota lieliska iespēja. bet gan jau, ka var taču gadīties, ka vienkārši visi vienas ģimenes bērni nav forši, vai arī - ir forši, bet nav savstarpēji savietojami. vienkārši nesaskan. un man kārtējo reizi ir paveicies, mums saskan, aww yeah.

šonakt, sūtot brāļa zpd šurpu turpu gramatikas un formatēšanas labojumu nolūkos, tā kā nez kāpēc skype tieši mūsu starpā saņemtos failus ar vienādu nosaukumu atteicās pārrakstīt saglabājot, un vnk apturēja sūtīšanos, ja labotu failu sūtīju ar nelabotu virsrakstu, nosaukums evolucionēja no "ZPD" uz "ZPD666" uz "ZPD666satan" uz "ZPD666-satan-our-lord-and-saviour" uz "ZPD666satan-our-lord-and-saviour-has-risen". labi, ka viņš vēl ir pietiekami nomodā, lai atcerētos, ka pirms iesūtīšanas skolotājiem nosaukums jānomaina uz kaut ko neitrālu.

mani reizē izbrīna un mazliet rada skaudību tā brāļa nenopietnā attieksme pret viņa zpd. es atceros, kā stresoju par EE un cik nenormāli daudz darba tur ieguldīju, un šis ir tik ārkārtīgi kontrastējoši, ka grūti aptvert. un tai pat laikā, man liekas, ka principā jau ir ok, principā tā jau arī var - katram savs.

akdievs, baisākais murgs pēdējā laikā. viens no briesmīgākajiem murgiem manā dzīvē.

sapņoju, ka kaut kādu iemeslu dēļ vecāki bija ļāvuši brālim donēt kādu orgānu mammai, un viņš operācijas laikā bija nomiris, sapnī tās jau nebija svaigas ziņas, bet es biju tik nelaimīga joprojām, un dusmīga, un sapņa gaitā sapratu, ka es esmu pārliecināta, ka labāk gribētu, lai nomirusi ir mamma, un brālis ir dzīvs. bet kaut kāda strīda laikā pat sapnī es to viņai atklāti nepateicu, jo likās, ka nav vērts viņu sāpināt, brāli jau tas neatdzīvinātu. tieši pēc tam arī pamodos, varbūt tas bija atalgojums par ētisku rīcību. vēl sapnī domāju, ka varbūt mums bija (IR! thank god.) tik labas attiecības un mēs pavadījām tik daudz laika kopā, lai kompensētu par to, ka viņš nomirs, kā tāda neapzināta priekšnojauta, smth. ai, pretīgi visu šo pat atcerēties.

pirms tam iepriekšējā sapnī man bija pašai jāpaņem sev no vēnas asins paraugs kaut kādam eksperimentam.

[1:33:52 AM] Krišjānis: man wok to walk tagad ir draugu karte
[1:34:10 AM] Krišjānis: es pierakstīju, ka mans īstais vārds is Baltazārs Belzebubs

vakar vakarā zvilnēju brāļa gultā un lasīju avīzes, kamēr viņš man pienesa (!!! parasti viņš liek man iet uz virtuvi pēc jebkā, ko viņam sagribas - iespējams, ka šis ir viņa veids, kā izrādīt, ka tomēr varbūt arī noilgojies) visādus gardumus un pierunāja skatīties filmu. galu galā pēc filmas turpat brāļā gultā arī iemigu un saldi nogulēju visu nakti, kamēr viņš spēlēja lotro un dzēra alu, kuru mums veikalā pērkot, man paprasīja dokumentus, lai gan pircējs bija brālis.