[9:27:50 PM] raiņa iedomu draudzene: nopirki biļetes uz baibas filmu šovakar?
[9:29:29 PM] Krišjānis: uff, piemirsu ar visu eksāmunu
[9:29:38 PM] Krišjānis: kurā man pašlaik ir 6, btw
[9:29:42 PM] Krišjānis: so yay...
[9:29:51 PM] Krišjānis: ja paveiksies apelējot būs 7
[9:29:57 PM] Krišjānis: ja paveiksies.
[9:30:15 PM] Krišjānis: tas, ka iepriekšējā vakarā
[9:30:23 PM] Krišjānis: es atslēdzos alā
[9:30:30 PM] Krišjānis: nepalīdzēja
[9:30:37 PM] raiņa iedomu draudzene: ō, Tu gāji dzert pirms eksāmena? :D
[9:30:47 PM] Krišjānis: mēs pamācijāmies tur
[9:31:03 PM] Krišjānis: bet jā, vairāk gan atslēdzos no tā
[9:31:10 PM] Krišjānis: ka biju gulējis 3h
[9:31:53 PM] Krišjānis: pamodos alā, matu gumija kkur kabatā, citi cilvēki no skolas iet ārā ar Gati etc, lol
[9:32:01 PM] Krišjānis: bija visai shocking

[2:34:49] Krišjānis : night
[2:34:52] Krišjānis : sleep tight
[2:34:57] Krišjānis : don't let the bed bugs bite
[2:35:09] Krišjānis : don't forget to put away the kite!
[2:35:19] Krišjānis : watch out for the cultist rite!
[2:35:27] Krišjānis : listen to some Jack White!

[5:50:37 PM] Krišjānis : basically
[5:50:43 PM] Krišjānis : kādam bija ideja
[5:50:46 PM] Krišjānis : what if...
[5:50:53 PM] Krišjānis : we made plays with huge muscly men
[5:50:59 PM] Krišjānis : fighting battles!
[5:51:04 PM] Krišjānis : about titles!

man patīk pildīt brāļa mājasdarbus, tas ir tik vienkārši un patīkami, es jūtos noderīga un spējīga. tā gan ir ļaunumu vēstoša ātri gaistoša ilūzija.

jācer, ka pēc mazliet mazāk nekā pusotras stundas, kad brālis man zvanīs (viņam visa cita starpā man ir arī vis-modināt-spējīgākais zvana tonis, indiana jones theme song), es tiešām jutīšos ieguvusi kādu jaunu spēku, un moži zvelšos ārā no gultas, nevis turpināšu sust - eseja vēl nav pabeigta

[8:16:33 PM] Krišjānis : damn, ja tas stāsts ir tākā real shit, lol
[8:16:42 PM] Krišjānis : tad man jau vajadzētu būt precējušamies
[8:17:32 PM] Krišjānis : aiziet uz zoodarzu+kafejnīca=precēties, lol

kr: es šodien redzēju veikalu, kur bija zīlēšana, maģija un tas...fun šei.

- that's what you do - you do stuff

man vienmēr ir licies negodīgi, nekrietni un diskriminējoši, ka lielā daļā sabiedrības joprojām valda uzskats, ka vienīgais svētku tērps vīriešiem ir uzvalks. mani tas sadusmo, tāpēc es jau krietnu laiku cenšos visos iespējamos veidos graut šo kretīnisko kļūdu, un viens no veidiem ir mudināt brāli skolas svētku pasākumiem izvēlēties kaut ko citu - piemēram, svētku kreklu ar lielisku džemperi vai tamlīdzīgi. šogad papildu arguments nevilkt-uzvalku labā ir arī tas, ka vienīgais mana brāļa uzvalks uz viņa izskatās drausmīgi, jo pirkts laikā, kad viņam bija daudz vairāk liekā svara, un uzkrītoši atkarājas. tāpēc šovakar mēs noskatījāmies dark shadows un tad revidējām brāļa skapi, un nokomplektējām viņam lielisku pēdējās pirmās skolasdienas kostīmu, kas sevī ietver vienkāršas, melnas bikses, melnu kreklu ar kaut kādiem ķeburiņiem, un diezgan koši gaišzilu žaketi ar šaurām, rozīgām strīpiņām. tikko pabeidzu šūt brālim tādas pat rozā krāsas tauriņu, jo šlipses gan viņam, gan tētim ir tikai raibas, un izskatījās galīgi tizli ar pārējo lielisko kombināciju (no varianta, ka es pieceļos 3h agrāk, un aizbraucu uz centru nopirkt viņam vienkrāsainu, piemēroti rozīgu šlipsi, brālis tomēr atteicās, bless his soul, lai gan man ir aizdomas, ka tas tāpēc, ka viņam likās, ka es mēģināšu piedabūt, ka viņš brauc man līdzi - ko es nebūtu darījusi, būtu vnk savākusi līdzi žaketi :D)

laidīšos miegā ar sajūtu par labi pavadītu dienu. man patīk būt noderīgai, pat ja tikai tādos sīkumos.

vispār šī bilde lielā mērā raksturo galveno atšķirību manā un brāļa +/- ikdienas mīmikā

es par to pēc tam daudz domāju, un parunāju arī ar edgaru (viņam arī ir brālis), un es teiktu, ka man brālis vienkārši ir pilnīgi citā kategorijā, nekā jebkurš cits cilvēks. vai mums ir draudzīgas attiecības? protams, izcilas! bet viņš nav mans draugs, jo draugi man ir arī citi, un tos jebkurā laikā tikai ar savu pašas iniciatīvu teorētiski varu iegūt no jauna, bet brāli - ne. brālis ir brālis, tas vienkārši ir īpaši.
nez, vai es domātu kaut kā citādāk, ja man viņu būtu vairāk.
man šķiet - diez vai. tad man vienkārši šai īpašajā kategorijā būtu vairāk cilvēku.

mēs ar brāli, piemēram, šonakt ap kādiem diviem attapāmies skatoties jūtūbē yo-yo pasaules čempionāta uzvarētāju videō. vēl man šodien ļoti patika mans šodienas autfits, tik ļoti, ka es pirms neilga brīža uztaisīju tizlu fotō ar to, kuru jums visiem mazliet zemāk ir iespēja redzēt. man ļoti patīk tieši piedurknes. jo kreklam viņas ir tādas brīvas un foršas, kā jau lieliem vīriešu krekliem, bet tai jaciņai piedurkņu galos ir tāds tā kā sašaurinājums, un tad sanāk..nu, kaut kas, kas man patīk. nav jau nekas īpašs, bet nez kāpēc visu dienu jutos ar to ļoti apmierināta un slightly jūsmoju. fōnā, protams, mans jaunais grāmatplaukts, kas ļoti pamazām pildās ar grāmatām (jo smagi nest, ha, tāpēc es gribu vienkārši kādā brīdī atkal ekspluatēt brāli, bet tam vajag sagatavoties, lai ir kaut kas, kas viņu motivē. piemēram, pica un alus.).

[6:20:11 PM] raiņa iedomu draudzene: Tu gribēji no manis kko konkrētu pie jums?
[6:20:16 PM] Krišjānis: nez
[6:20:21 PM] Krišjānis: happy fun?

"kanēlis izskatās kā lielais zvaigžņu kuģis! bžummmmm, bžūūm"

šorīt no rīta, kad gājām gulēt manā milzīgajā gultā, brālis pavadīja kādu laiku izklaidējoties ar dažādu piršanas skaņu atdarināšanu, un, jāatzīst, tādā miegainības līmenī, kādā es tad biju, tas nemaz nešķita annoying - drīzāk tā, umm, nomierinoši.

vispār man ļoti patīk, ka mans brālis dzīvojas pie manis. ja būtu rūteris sakonfigurēts vai viņa jaunā mīļākā vieta nebūtu dzīvojamistaba, kā rezultātā internets ir vai nu man, vai viņam, jo man ir tikai viens garš vads, tad vispār varētu vai apkrist no tā, cik patīkama mums te tā līdzāspastāvēšana. es ik pa brīdim uztaisu kaut ko ēst, kr lotrō, es pasēžu, paskatos, atlūztu, pamostos, ievērtēju progresu, iedzeru alu, pazvanos apkārt pa telefōnu, nu, tā kautkā. bijis tikai man arī internets un izdotos ietilpināt "sesija vēl nav beigusies n shit" aktivitātes šajā idillē, es, dievgodvārds, teiktu, ka viņš manispēc var te arī dzīvot. jo tagad man ir durvis gadījumam, ja pēkšņi gribas bez arī tad, kad ir ar. ha!

"Nākamā diena bija rītdiena" - no topošā īsā stāsta mājasdarbam. un tas viss pat neņemot vērā manu ieteikumu rakstīt sirreālisma garā.

darbības vieta - mobilie telefōni
darbības laiks - gandrīz trīs naktī

krišjānis:

Oh, what is war?
Is it a lance,
A pair of cargo pants?
No, the answer is simple!
Yes, it's a dance!
A dance between life and death.
Freedom and slavery.
So to you I say, young people,
Do not judge a hat by its owner. Listen to others, no matter how dumb they are, do it!
Only then you will feel the need to think more. Then you will, just like me, think to be
superior to others and write crazy sms to others.

Lelde:
whoā, where did you get this?

krišjānis:
inspiration. That's where all bad grammar comes from.

Lelde:
Tu esi ģēnijs. nopietni neko necitēji?

krišjānis:

Nekādu citātu. Sākumu izdomāju čurājot. Principā domāju par to, ka neprotu dzejot, un tad mēģināju kko izdomāt.

Lelde:
vai Tu ēd kaut kādas ripas? dzer tēva vīnu?

krišjānis:
nē, skatos filmu. kaut gan.. apēdu vienu meloņu hals.

Lelde:
Tu esi tik foršs. Tev biežāk šitā jādara!

krišjānis:

jāskatās filmas latviski 2 naktī? (nav vairāk par 4 kanāliem un vismaz vienā rāda porno)

Lelde:

nu, filmas pēc Taviem ieskatiem, bet šādas poētiskas random ziņas nakts vidū mani sajūsmina.

Lelde:

nāksi ar mani izvest suni tagad?

krišjānis:

Jā. Vispār es pirms kādas stundas domāju (jā, es zinu, iespaidīgi, ne?) tas būs tik stulbi bez pazīstamiem senpai iem skolā. Bwāāh.

krišjānis:

varētu