izķemmēju brālim matus, ko viņš nebija spējis izdarīt jau vairākus mēnešus, jo aizmugurē bija izveidojušies divi dredi - kā šodien izrādījās, tur vienkārši bija ieķepusi košļene. tas man atgādināja vidusskolas pašu sākumu, neilgi pirms pārvācos prom no ģimenes ligzdiņas, kad es pie datora rakstīju kaut kādu angļu valodas mājasdarbu, un viņš man tikmēr ķemmēja matus. tā bija viena no pirmajām reizēm, kad es sāku pamanīt, ka viņš ir tiktāl izaudzis, ka mums pat parādās tēmas, par kurām normāli parunāt. un kopš tā laika ir kļuvis arvien labāk. roku uz sirds liekot, varu teikt, ka principā es esmu sajūsmā par savu brāli, viņš ir patiešām lielisks. bet, jāatzīst - šī iemesla dēļ man ir arī mazliet grūti saprast sliktas/atsvešinātas brāļu/māsu (latviešu valodā vajag vienreiz ieviest vārdu, kas ir precīzs ekvivalents angļu "sibling"!) attiecības, liekas, ka tā ir izniekota lieliska iespēja. bet gan jau, ka var taču gadīties, ka vienkārši visi vienas ģimenes bērni nav forši, vai arī - ir forši, bet nav savstarpēji savietojami. vienkārši nesaskan. un man kārtējo reizi ir paveicies, mums saskan, aww yeah.