akdievs, baisākais murgs pēdējā laikā. viens no briesmīgākajiem murgiem manā dzīvē.

sapņoju, ka kaut kādu iemeslu dēļ vecāki bija ļāvuši brālim donēt kādu orgānu mammai, un viņš operācijas laikā bija nomiris, sapnī tās jau nebija svaigas ziņas, bet es biju tik nelaimīga joprojām, un dusmīga, un sapņa gaitā sapratu, ka es esmu pārliecināta, ka labāk gribētu, lai nomirusi ir mamma, un brālis ir dzīvs. bet kaut kāda strīda laikā pat sapnī es to viņai atklāti nepateicu, jo likās, ka nav vērts viņu sāpināt, brāli jau tas neatdzīvinātu. tieši pēc tam arī pamodos, varbūt tas bija atalgojums par ētisku rīcību. vēl sapnī domāju, ka varbūt mums bija (IR! thank god.) tik labas attiecības un mēs pavadījām tik daudz laika kopā, lai kompensētu par to, ka viņš nomirs, kā tāda neapzināta priekšnojauta, smth. ai, pretīgi visu šo pat atcerēties.

pirms tam iepriekšējā sapnī man bija pašai jāpaņem sev no vēnas asins paraugs kaut kādam eksperimentam.