24 December 2012 @ 09:06 pm
mana "ziemsvētku sajūta",bļeģ  
es esmu atnākusi pie savas ģimenes, bet viss, kas mani tur sagaida, ir aizkaitināta, ņurdoša mamma ar "NEGRIBU!!!", kas niknojas, kad es piedāvāju nomazgāt traukus, brālis pie datora, un tētis ar skumīgi rezignētu skatienu, kad mamma uz mani kliedz, lai neatbrīvoju viņai vietu pie galda, jo (mūžīgais universālais arguments) "ir laiks iet gulēt"

es pat uzvilku kleitu un sapinu matus, nācu, dungodama mammas kādreiz mīļāko ziemsvētku dziesmu, iedomājos, ka varbūt viņi būs iedeguši kādu svecīti, jo tās vienmēr stāv uz galda, kopā ar kaudzēm mammas zāļu, no kurām viņa noteikti pašlaik nelieto visas, tukšām krūzēm, dažām pēc nezināmiem kritērijiem izvēlētām tējām, minerālūdens pudelēm, dārzeņiem un citām lietām, bet nē.
es jau zinu, ka tā visdrīzāk nav viņas vaina, bet slimības, taču reizēm man šķiet, ka viņa pat nemēģina censties, un ko tad es varu izdarīt vai noorganizēt, ja nav sadarbības.

izskatās, ka nekādi ziemsvētku brīnumi, ne lieli, ne mazi, nespīd.
 
 
( Post a new comment )
rrr: K.[info]rr_rrr_r on December 24th, 2012 - 09:46 pm
klau, zvēriņ
ja šī visa rezultātā nekādu tālāku ģimenisku plānu tev nav, bet gluži vienai sēdēt arī negribas, tu drīksti braukt pie manis
un gulēt šovakar man blakām un kaut ko padraudzēties
man tāpat nekādu ziemassvētku nav, jo tie jau bija 21.
un es te tā savā nodabā mācos

murr. tā nelāgi, ka viss ir tā, kā tas ir
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on December 25th, 2012 - 02:35 am
ņau, paldies, kā jau drošvien pamanīji, turēju fronti un paliku tur
galu galā viss bija gandrīz normāli, mazliet slepeni paraudāju stūrī, izgāzu nevaldāmās bēdemocijas šeit, lai nebūtu jāapgrūtina ne brālis, ne tētis, noslaucīju seju un saņēmos - palūdzu tētim vīnu, uzklāju galdu un izlikos, ka viss ir kārtībā, aplējām ziemsvētku pudiņu ar rumu un aizdedzinājām, uz ko pat mamma šķita gandrīz entuziastiska. izrādījās, ka es esmu vienīgā, kas citiem ir sagādājusi dāvanas, kas arī nebija slikti, jo mammai patika tas, ko biju atradusi, un savu dusmīgumu viņa novirzīja uz lauri reiniku televīzijā. vienu brīei bija ļoti awkward, kad viņa pēkšņi no zila gaisa sāka runāt par savu vecāku nāvēm, bet zināms daudzums vīna jau visu strained komunikāciju padara vieglāku. tad mēs ar brāli un tēti trijatā spēlējām scrabble un tas bija jauki. bet man nepatīk, ka brīžiem liekas, ka vienīgais labais šādu situāciju atrisinājums ir vienkarši nošķirties no mammas un darīt lietas trijatā; tas liekas nepareizi un mani ļoti skumdina
(Reply) (Parent) (Link)
[info]kuzbas on December 24th, 2012 - 10:15 pm
hei zveeri abi juus jaukie, juus taks esat gaidiiti un aicinnaati uz ozoliem iz manas dzimenes!(vien pakeriet siltus dzemperus dzeldaa(un pashos ozolos ir auksts))

Un par taam mammam kas necinaas- es to pashu izjuutu ar saveejo ar, kad vinna laujas sevis zelosanai un nedara itin neko lai sevi savestu kaartibaa.

p.s sorry manam datoram nav lv fontu
(Reply) (Link)