28 June 2011 @ 10:12 pm
vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka visiem nevajag universitātes izglītību  
In Does Education Matter?, Wolf illustrates the absurdity of the increase-the-graduates/increase-the-growth logic by reference to the high remuneration of lawyers. That is, given lawyers’ high wages, having more lawyers would surely mean that there are more and more people earning more and more dough, and therefore in total, society is becoming more and more wealthy.

‘[This] would suggest’, she writes, ‘that the fastest way to boost growth would be to send everyone to law school’. Which is clearly ridiculous. In fact, what the high remuneration of lawyers tells us is that we live in a highly regulated society – as opposed to a productive one – which consequently values lawyers. It doesn’t mean that churning out an ever-increasing number of law graduates is the elixir of economic growth. Likewise, Wolf writes, ‘it is no more self-evident that since some education makes some of us richer, more would make more of us richer, than it is that “two aspirin are good” means “five aspirin are better”’.

The wrongheaded belief that you can generate growth simply by increasing the number of graduates has led to the effacement of the structural problems of the economy. In other words, seeking the wrong answers has generated the wrong questions. For example, ‘there tends to be an obsession with how many engineers the UK produces, when the real question ought to be why haven’t we got more engineering industry?’, says Wolf. You don’t have to be a fully signed up economic determinist to recognise that our economic travails cannot be solved through education, education, education.

( no šejienes )

šito vajadzētu izlasīt tiem, kas, runājot par LV augstākās izglītības problēmām, kā pamatojumu tam, ka nav jau tik slikti, piemin faktu, ka mums procentuāli ir viens no lielākajiem studējošo daudzumiem eirōpā. pseeeeeeeesh.
 
 
( Post a new comment )
[info]rakesu_zinatne on June 28th, 2011 - 10:55 pm
man liekas, ka tā tendence, par ko ir rakstā, ir rezultāts tam, ka gdp tiek izmantots kā universāls indikators. jo counts what's counted un vienmēr var uzlabot vienīgi to, ko skaita. tā piemēram valstis cenšas palielināt gdp, korporācijas strive to maximize shareholder value, kas reāli vispār neko nenozīmē. tā ir viena lieta.

otra lieta ir tāda, ka tāds "social mobility" strādā tikai tad ja ir gradients. tāpat kā ķīmiskos procesos concentration gradient is the driving force, tā arī šeit wealth gradient. gan valsts ietvaros, gan pasaules ietvaros. tā piemēram, kamēr ir gradients starp western world un ķīnu, tikmēr ir labi, bet drīz kad tāda vairs nebūs, un tas nozīmē, ka uk ar saviem 50% graduates varēs likties kur grib, jo nebūs kas viņiem taisa rotaļlietas.

izglītības sistēmas atbilde uz šo? more flexibility. market oriented degrees jābūt pēc iespējas īsākiem un uzņēmējiem pēc iespējas vairāk jāsadarbojas ar univeristāti. un viņiem jābūt skills oriented (bet tā jau viņi arī pašreiz ir, vismaz uk). tad tas sanāk savā ziņā kā vocational training for the 21st century
tajā pašā laikā jābūt arī research oriented degrees, kas ir tas, kas pašlaik visur tiek saprasts ar universitāti. tādus izvēlētos mazāk cilvēku (ja jau cilvēki redz universitāti kā ceļu uz labāku darbu/naudu), bet viņi būtu vairāk commitoti tieši izglītības/izpētes jomai.

tādas ir manas pārdomas.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on June 28th, 2011 - 11:07 pm
"research oriented degrees, kas ir tas, kas pašlaik visur tiek saprasts ar universitāti" - šeit es laikam oponēšu, man liekas, daudz kur tieši (vismaz sabiedrībā) universitātes tiek saistītas ne tik daudz ar pētniecību, kā tieši ar grādu labāka darba atrašanai. vismaz LV, manuprāt, cilvēkiem ir nopietnas problēmas ar izpratni, kas ir augstākā izglītība, kam tā domāta un kādiem cilvēkiem vajadzētu to iegūt, tādējādi krītas kvalitāte, jo uz uni iet visi, kuriem nav slinkums, arī tādi, kuru mentālās kapacitātes varbūt būtu vairāk piemērotas parastam vocational training, bet attieksme sabiedrībā ir tāda, kas marginalizē jebkādas citas izvēles, izņemot universitātes vai uzreiz kkādu darba dzīvi.

un par to dalījumu iekš research un vocational, it kā ir jau arī šis tas šobrīd, like, arodskolas kaut kādas un universitāšu profesionālās programmas, bet tas tiek kaut kā, nezinu, ne nu gluži turēts zem pūra, bet katrā ziņā kaut kā nostādīts dīvainā statusā, tāpēc nez kam būtu jānotiek, lai veiksmīgi attīstītu to dalījumu tādā puslīdz līdzvērtīgā kvantitātē..
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]rakesu_zinatne on June 28th, 2011 - 11:35 pm
labi, nevis tas, kas tiek pašlaik saprasts ar universitāti, bet tas kādā veidā pašreizējās universitātes ir būvētas. viņas ir orientētas uz research, vismaz teorētiski, bet tas nav mērķis, kam cilvēki viņas izmanto mūsdienās. tāpēc jābūt cita veida iestādēm kā 21st century "arodskola"/universitāte. ne jau lai mācītu metinātājus un govju kopējas, bet cilvēkus darbiem, kuri atbilst ne visai aprakstošajai kategorijai "graduate jobs"

tu saki "attieksme sabiedrībā ir tāda blah blah blah" un tajā pašā teikumā "mentālās kapacitātes ir vairāk piemērotas parastam vocational training" ha. vocational training (as in actual arodskolas) ir nežēlīgi underrated (kaut gan nenoliedzami viņas bieži vien ir arī sliktā kvalitātē). būtu ļoti forši, ja varētu kombinēt vocational un academic training (nu labi, nezinu vai forši, bet es labprāt kaut ko tādu darītu)

bet vispār laikam mūsu uzskati šajā jautājumā puslīdz sakrīt, vismaz tā man izskatās.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on June 29th, 2011 - 08:01 am
jā, tas par to "dīvaino statusu" laikam labāk būtu bijis "underrated", that's kind of what i thought, bet zinkā, man tomēr liekas, ka domu procesi un to veidi ir ļoti atšķirīgi akadēmiskai un vocational lietu darīšanai. metināšana ir svarīga un derīga, bet tai vajag skills un dažas konkrētas domas, kas ir stipri citādākas nekā teoretizējot par šo pašu procesu. vajag precīzas zināšanas vienā konkrētā, specifiskā jomā un prasmes. nekādu tur "larger picture" vai saiknes starp atsevišķām jomām vai zināšanu fragmentiem nemaz nevajag, lai darītu vocational lietas, kurpretī akadēmiskām darbībām tas ir absolūti nepieciešams, un tās ir ļoti dažādas domāšanas un pieejas.
uzskats, ka cilvēki, kuri iegūst vocational izglītību, ir stulbāki, manuprāt, nav pareizs, bet jāatzīst, ka ir gana daudz no tiem (drošvien, ka ne visi, bet noteikti daudzi), kuri akadēmiskai izglītībai vienkārši nav piemēroti šādu vai tādu iemeslu dēļ, kā arī tādi, kas to nezina/saprot intuitīvi, bet nezina citus ceļus (like vocational training) un tikuntā kko pišas pa universitāti. nu, piemēram, kāmi zini? viņš ir lielisks cilvēks, gudrs un tā, bet bez nekādas jēdzīgas akadēmiskas izglītības. pat bez vidusskolas. un es arī saprotu, kāpēc, jo tāda viņam nav vajadzīga un tādos izglītības apstākļos uzturēties viņam arī, most likely, būtu grūti/riebtos. un es esmu 100% pārliecināta, ka šādi cilvēki ir atrodami arī universitātēs, kur viņiem nebūtu jābūt.

tāpēc es neesmu pārliecināta, ka svarīgākais būtu "kombinēt vocational un academic training" - protams, tas arī ir/būtu forši, bet svarīgāk būtu vnk popularizēt vocational training kā tādu un celt tā statusu sabiedrībā kaut kādā veidā
(Reply) (Parent) (Link)