jā, tas par to "dīvaino statusu" laikam labāk būtu bijis "underrated", that's kind of what i thought, bet zinkā, man tomēr liekas, ka domu procesi un to veidi ir ļoti atšķirīgi akadēmiskai un vocational lietu darīšanai. metināšana ir svarīga un derīga, bet tai vajag skills un dažas konkrētas domas, kas ir stipri citādākas nekā teoretizējot par šo pašu procesu. vajag precīzas zināšanas vienā konkrētā, specifiskā jomā un prasmes. nekādu tur "larger picture" vai saiknes starp atsevišķām jomām vai zināšanu fragmentiem nemaz nevajag, lai darītu vocational lietas, kurpretī akadēmiskām darbībām tas ir absolūti nepieciešams, un tās ir ļoti dažādas domāšanas un pieejas.
uzskats, ka cilvēki, kuri iegūst vocational izglītību, ir stulbāki, manuprāt, nav pareizs, bet jāatzīst, ka ir gana daudz no tiem (drošvien, ka ne visi, bet noteikti daudzi), kuri akadēmiskai izglītībai vienkārši nav piemēroti šādu vai tādu iemeslu dēļ, kā arī tādi, kas to nezina/saprot intuitīvi, bet nezina citus ceļus (like vocational training) un tikuntā kko pišas pa universitāti. nu, piemēram, kāmi zini? viņš ir lielisks cilvēks, gudrs un tā, bet bez nekādas jēdzīgas akadēmiskas izglītības. pat bez vidusskolas. un es arī saprotu, kāpēc, jo tāda viņam nav vajadzīga un tādos izglītības apstākļos uzturēties viņam arī, most likely, būtu grūti/riebtos. un es esmu 100% pārliecināta, ka šādi cilvēki ir atrodami arī universitātēs, kur viņiem nebūtu jābūt.

tāpēc es neesmu pārliecināta, ka svarīgākais būtu "kombinēt vocational un academic training" - protams, tas arī ir/būtu forši, bet svarīgāk būtu vnk popularizēt vocational training kā tādu un celt tā statusu sabiedrībā kaut kādā veidā