Es gribēju ierakstīt kaut ko par to, ka, ja nekas nemainīsies medijos, filmās, žurnālos, reklāmās, videospēles utt., ar tikai viena izmēra un relatīvi līdzīga izskata rādīšanu, tad tiem bērniem daudz nepalīdzēs šīs filmas skatīšanās, jo tāpat liksies, ka viss foršais un labais notiek tikai ar maziem (relatīvi īsiem un diezgan tieviem) un pieņemti 'skaistiem' cilvēkiem.
Bet tad es sapratu, ka pirmajā teikumā ieliktā doma tomēr paliek neatbildēta. Galvenokārt, feministisku iedvesmu dēļ, man nepatīka tas, kā mēdz sabojāties tas balanss no 'es pats jūtos labi par sevi un reizē spēju novērtēt skaistos apkārt' uz 'visi apkārt ir skaistāki par mani, bet es esmu tik neglīts + es gribu būt tādi kā skaistie'. Man liekas, ka feministēm ir sava daļa taisnības sakot, ka šo rada mediju kultūra un tas ir sagrozīts skatu punkts - mēs biežāk ikdienā redzam un novērtējam tos iedālos mediju tēlus, nevis reāli dažādos cilvēkus mums apkārt.

patiesībā man liekas, ka mediju lietas rada cilvēkiem tādu pašu smadzeņu disorderu kā savulaik lielākajai daļai padomju režīms ar divām identitātēm - publisko un privāto, kaut kādus dubultstandartus, vismaz es esmu pamanījusi, ka bieži vien ir tā, ka ir vieni kritēriji, ko cilvēki pielāgo sev, un tas ir tas, ko viņiem rāda medijos, un tad ir atsevišķs kritēriju sets, kas tiek pielāgots citiem, un bieži vien lietas, ko cilvēki kritizē sevī, kas objektīvi piemīt arī veselai čupai cilvēku viņiem tuvu apkārt, tajos citos viņi vispār nepamana un sanāk kopumā tā uztvere tā kā kaut kāds kaleidoskõps, kur no gandrīz vieniem un tiem pašiem elementiem tiek uztaisītas krasi atšķirīgas bildītes, atkarībā no tā, kā pagriež, tb, uz ko skatās. tas ir tik savādi, lai gan it kā jau saprotami, ne ar vienu jau nepavada tik daudz laika, kā ar sevi, hahah.

bet jā, man arī gribētos, lai sabiedrībā rādītās lietas kļūst reālistiskākas, atceros, kaut kur bija raksts par to, kas ir veselīgs ķermenis un kāda ir cilvēku izpratne par to, kas ir veselīgs ķermenis (tagad diemžēl diez vai uziešu to rakstu, nonācu pie viņa kaut kā caur kkādu muļķīgu ziņu lapu, no viena ieteikuma uz otru un man nav ne jausmas, pēc kādiem atslēgvārdiem atrast (jo "healthy body" izmet miljõns visakā, kas nav tas)), un tur bija sabildētas 5 sievietes, kas pēc visiem zinātniskajiem kritērijiem atbilst veselīgam ķermenim, bet gandrīz neviena no viņam neizskatījās kā dāmas uz žurnālu vākiem un arī no viņām gandrīz katra ar kaut ko sevī bija neapmierināta. un mani tā kā pārsteidza, tā kā iepriecināja, nezinu pat, bet bija kaut kāda reakcija uz to, kā tur bija teikts, ka reāli tas superūberideāls, kas šobrīd ir uzstādīts, uz ko tiecas arī tie, kurus liek uz žurnālu vākiem, ir 100% iespējams tikai cilvēkiem ar awesome ģenētiku+tik daudz excercise, ka tas robežojas ar bīstamu+ļoti kontrolētu ēšanu, ka vienkāršajam cilvēkam tam vnk arī nepietiktu laika, bet to jau nevienam nesaka

Tā ir ļoti interesanta doma par to publisko/privāto. Šis liekas saprotami varbūt arī tādēļ, ka sanāk, ka publiski tad mēs vēl spētu nosacīti novērtēt dažādo, jo tas kaut kādā mērā ir saprātīgāk, bet process kā skatamies uz sevi, ir tas, kas ir sačakarēts. Sanāk jau ļoti spekulēt, protams.

Yeah, es varu iztēloties to "pārsteidzošo" reakciju. Varbūt vajadzētu tā kā uz cigarešu paciņām raksta un rāda, kā smēķēšana var bojāt organismu, arī pie žurnālu bildēm rakstīt apakšā: "šāda ķermeņa uzbūves sasniegšana nav jums pieejama/var traucēt dzīves kvalitātei".
Bet tā jau nu gan neko nevarētu pārdot, hah.
āj, un tad jau vēl arī tas, ka fotogrāfijās nemaz nerāda 'īstus' ķermenus tik ļoti bieži, tie ir retušēti līdz nelabumam.

varbūt tev patiktu noskatīties Killing Us Softly, ja nav redzēts, tur ir par sieviešu attēlojumu medijos. Šeit ir info par to filmu un var it kā arī skatīties sliktā kvalitātē turpat, bet man liekas, ka viņai būtu jāatrodas arī torentos un tādās vietās -
http://www.mediaed.org/cgi-bin/commerce.cgi?key=241&preadd=action

(šī ir it kā 4. filma, bet būtībā iepriekšējās ir tieši tādas pašas, tikai katra nākamā ir nedaudz atjaunota ar jaunākām reklāmām un info.

ō, filma, awesome, skatīšos.

tas, kas man liekas visjocīgāk, ir ka par visu šo taču ir visādi pētījumi un teōrijas līmenī jau ir viss kas izrunāts un ir skaidrs, ka viss ir slikti un traki, it kā visi zina, ka tas ir baiss un nelabs konstrukts, tas ideālais-žurnālu-ķermenis, bet tik un tā nekas nemainās un visur viņu bāž un visiem māca tādu gribēt, tas ir kaut kā mulsinoši, it kā akadēmiskā/pētnieciskā/whatnot pasaule būtu pilnībā atsevišķa no realitātes un nekā nespētu to ietekmēt

Kā es to redzu - šajā realitātē (mūsdienu kapitālismā) ļoti spēcīgs ir peļņas princips. Šādi pētījumi ļoti iet pretī tiem biznesa paradumiem un peļņas iegūšanas veidiem, kādi ir izplatīti šobrīd. Un strādāt pret peļņas principa loģiku liekas relatīvi grūti dažādās nozarēs, ne tikai mediju darbībā.

Man patīk, kā realitāti mēģina sakratīt adbusters ar tādām lietām kā šī (tur ir photoshop palete uzlīmēta virsū). Vēl man patika, kā Londonas metro uz plastiskās ķirurģijas reklāmām (kuras tur ir ļoti izplatītas) kaut kad bija salīmētas vienkāršas uzlīmītes 'sexist shite'.

Es sāku domāt, ka varbūt tā filma drusku slēpjas internetos, un tādēļ iemetīšu linku

man tā filma ļoti patika paldies marta par linku!! tacu jāatzīst, man visbaisāk šķita nevis ideālā ķermeņa propaganda(tas bija pats mazaktuālākais no tā visa manuprāt), bet gan underlying sieviešu objektifikācija. that is the REAL scary shit, i think un mēs pat esam unaware cik tas ļoti implicitly iedarbojas uz kaut kādu sieviešu lomu un prioritāšu skatu, kā arī uz to kā uz sievietēm skatās vīrieši. sevišķi mani biedēja tas par mazajām meitenem un viņu seksualizāciju. bet arī padomājot par jaunus zēniem un viņu attieksmi pret sivietēm, kas ļoti skaudri manuprāt izpaužas sabiedrībā, ja tam pievērš uzmanibu. ņemot kaut vai par piemēru šitādus cibiņ ierakstus un to references uz sievietēm jauna puiša prātā, gribas vienkārši nolaist rokas. lai cik tur varbūt būtu intended cinisma pozas, manuprāt tas nemaz nav smieklīgi.

http://klab.lv/users/lielpontifs/100617.html
http://klab.lv/users/lielpontifs/101319.html

varbūt tās ideālā ķermeņa lietas man piedur un liekas aktuālas dēļ manas personīgās perspektīvas (lai gan man šķiet arī šo lietu nopietnība ir taustāma un pierādāma, kaut vai eating disorder pieaugošais skaits varētu to atklāt), bet citādi es arī domāju, ka objektifikācija ir Liels issue.

tie ieraksti ir diezgan nelāgi, jā. Būtu interesanti mēģināt komentēt šādos ierakstos lietas, kas liekas jau ļoti pāri strīpai.

Starp citu, tajā media education foundation lapā ir info par diezgan daudz ļoti aizraujošām filmām, par hiphopu un agresīvās maskulinitātes kultūru, par wrestlingu ir ļoti šokējoša filma, vēl arī par sievietēm mūzikas video.