patiesībā man liekas, ka mediju lietas rada cilvēkiem tādu pašu smadzeņu disorderu kā savulaik lielākajai daļai padomju režīms ar divām identitātēm - publisko un privāto, kaut kādus dubultstandartus, vismaz es esmu pamanījusi, ka bieži vien ir tā, ka ir vieni kritēriji, ko cilvēki pielāgo sev, un tas ir tas, ko viņiem rāda medijos, un tad ir atsevišķs kritēriju sets, kas tiek pielāgots citiem, un bieži vien lietas, ko cilvēki kritizē sevī, kas objektīvi piemīt arī veselai čupai cilvēku viņiem tuvu apkārt, tajos citos viņi vispār nepamana un sanāk kopumā tā uztvere tā kā kaut kāds kaleidoskõps, kur no gandrīz vieniem un tiem pašiem elementiem tiek uztaisītas krasi atšķirīgas bildītes, atkarībā no tā, kā pagriež, tb, uz ko skatās. tas ir tik savādi, lai gan it kā jau saprotami, ne ar vienu jau nepavada tik daudz laika, kā ar sevi, hahah.

bet jā, man arī gribētos, lai sabiedrībā rādītās lietas kļūst reālistiskākas, atceros, kaut kur bija raksts par to, kas ir veselīgs ķermenis un kāda ir cilvēku izpratne par to, kas ir veselīgs ķermenis (tagad diemžēl diez vai uziešu to rakstu, nonācu pie viņa kaut kā caur kkādu muļķīgu ziņu lapu, no viena ieteikuma uz otru un man nav ne jausmas, pēc kādiem atslēgvārdiem atrast (jo "healthy body" izmet miljõns visakā, kas nav tas)), un tur bija sabildētas 5 sievietes, kas pēc visiem zinātniskajiem kritērijiem atbilst veselīgam ķermenim, bet gandrīz neviena no viņam neizskatījās kā dāmas uz žurnālu vākiem un arī no viņām gandrīz katra ar kaut ko sevī bija neapmierināta. un mani tā kā pārsteidza, tā kā iepriecināja, nezinu pat, bet bija kaut kāda reakcija uz to, kā tur bija teikts, ka reāli tas superūberideāls, kas šobrīd ir uzstādīts, uz ko tiecas arī tie, kurus liek uz žurnālu vākiem, ir 100% iespējams tikai cilvēkiem ar awesome ģenētiku+tik daudz excercise, ka tas robežojas ar bīstamu+ļoti kontrolētu ēšanu, ka vienkāršajam cilvēkam tam vnk arī nepietiktu laika, bet to jau nevienam nesaka