08 August 2017 @ 11:47 am
par valodu un pieejamību  
"[A]ptuveni 10% valsts iedzīvotāju nespēj pilnībā uztvert rakstisku tekstu. Tie ir gan cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, gan daudzi gados veci cilvēki, arī no bērnības nedzirdīgie, kuriem nav pietiekami attīstījies vārdu krājums. (..) Viens no palīdzības līdzekļiem šiem cilvēkiem ir Vieglā Valoda (Easy-to-Read).Vieglā Valoda ir īpaša literārās valodas forma. Tajā sagatavoto informāciju ir daudz vieglāk uztvert pateicoties vairākām likumsakarībām, kas saistītas ar teksta gramatisko, jēdzienisko uzbūvi un vizuālo noformējumu. (..)

Vieglā Valoda pasaulē ir samērā plaši pazīstama, tomēr vispopulārākā tā ir Skandināvijas valstīs. Zviedrijā darbojas vairāki desmiti Vieglās Valodas izdevniecību. Katru gadu iznāk aptuveni simts visdažādāko izdevumu cilvēkiem dažādos vecumos ar visplašāko interešu loku. Tās ir gan grāmatas par populārzinātniskām tēmām - dažādām sēnēm, ziediem, vēsturi, gan sabiedrības dzīvi skaidrojoši izdevumu - piemēram, par Eiro ienākšanu tirgus sistēmā vai Nobela prēmijas piešķiršanu, gan arī pavisam praktiski izdevumi - pavārgrāmatas, pamācības skaistumkopšanā vai puķkopībā. Salīdzinoši lielu vietu šo izdevumu klāstā ieņem daiļliteratūras tulkojumi Vieglajā Valodā. Lai gan sākumā šķiet nepieņemama pat doma, ka populāru rakstnieku darbi tiek vienkāršoti un pilnīgi pārveidoti, tuvāk iepazīstoties ar tiešajiem Vieglās Valoda lasītājiem top skaidrs, ka daudziem no viņiem tas ir vienīgais veids, kā iepazīt literatūru. Pēdējā laikā plašu popularitāti ir ieguvuši arī laikraksti Vieglajā Valodā, kas iepazīstina ar nozīmīgākajiem notikumiem gan pašu mājās, gan pasaulē."

vieglo valodu kā konkrētu lietu es tā savā prātā nokonceptualizēju, šķiet, tikai pavisam nesen, muzeja kontekstā. bet tagad, gatavojot muzeja pieejamības projektu, laiku pa laikam par to domāju, un nekādi nesaprotu, kāpēc tā ir tik maz izplatīta, tas ir, kāpēc es savā ikdienā ar to īsti nekur neesmu sastapusies. nesastapos pat tad, kad vēl bija dzīva babiņa un viss viņas komunālais pensionāru dzīvoklis gatavojās vēlēšanām - internetā lasu, ka jau 2001.gadā izdots buklets "vai jūs zināt, kā vēlēt?", bet es par to neko nezināju līdz šodienai. neatceros nevienu reizi, kad tas kaut kā tiktu reklamēts pirms vēlēšanām, piemēram, sabiedriskajā transportā vai jebkur (jo tas taču ir pieejams kā .pdf cvk mājaslapā, lai katrs pats saviem gados vecākajiem radiem vai radiem ar garīgās attīstības traucējumiem izdrukā - bet kā tad cilvēki zinās to meklēt? atrast arī nav viegli - ja ieraksta meklētājā "vieglā valoda", šo bukletu neatrod, ja ieraksta "kā vēlēt" tas nav viens no pirmajiem rezultātiem, lai gan, mauprāt, būtu jābūt). vieglās valodas aģentūrai nav pašai savas mājaslapas, vismaz es to nevaru atrast, savukārt valsts valodas aģentūrā, meklētājā ierakstot "vieglā valoda", neatrodas nekas ar to saistīts. vienīgais, kur es reāli esmu atradusi kādu tekstu (vai pat tikai norādes uz reāla teksta eksistenci!) vieglajā valodā latviski, ir tas jau minētais buklets (jo zināju, pēc kādiem atslēgvārdiem meklēt, jo biju izlasījusi rakstu par to providus - kur arī links, kas paslēpts zem bukleta nosaukuma, aizved nevis uz pašu bukletu, bet uz cvk preses relīzi par šī bukleta sagatavošanu. wtf?) un kaut kādā lapā "tautas grāmatu plaukts" ir iereģistrētas divi vieglās valodas aģentūras izdotas grāmatas "jonatans no kaiju kalna" eksemplāri. šādas tādas valsts institūciju mājaslapas ir pieejamas vieglajā valodā "viegli lasīt" režīmā, un tas ir tiešām forši. bet kopumā man atkal rodas sajūta, ka te ir kaut kas ļoti labs un derīgs, kā potenciāls kaut kāpēc ir lielā mērā ticis izniekots. reāli, ciktāl es saprotu no internetā atrodamā, kopš 2001.gada, ar ko datēts raksts providus par vieglo valodu, nekas īpaši nav mainījies, izņemot to, ka kopš pagājušā gada pavasara Latvijas radio raida ziņas vieglajā valodā - taču, to paklausoties, šaubos, cik veiksmīgi tas izdevies, jo diez vai cilvēkam, kuram vajag vieglo valodu, būs skaidri uztverams teksts, kurā nav nekā vienkāršoti vārdi "koalīcija", "pārreģistrēties", "oligarhu lieta", "kvalifikācija", "sankcijas" un kur, piemēram, par sacensībām runā ar tādām frāzēm kā "uzrādīja pieticīgu rezultātu", "paliks ārpus fināla dalībnieču loka" - kāpēc nevar teikt, ka "rezultāts bija slikts/zems/vājš" un "nepiedalīsies nākamajā sacensību posmā"? šķiet, ka tur kaut kas ir aizgājis greizi, un ar vieglo valodu ir saprasti galvenokārt īsāki teikumi un runāšana lēnāk, kas arī nav sliktas lietas, bet, manuprāt, nav īsti pietiekoši, lai sasniegtu vieglās valodas mērķi, universālu uztveramību - mans minējums ir, ka ziņu pielāgošanu vienkārši ir veicis kāds, kas nav bijis gana kompetents vai spējīgs. skaidrs, ka vieglajai valodai un dažādiem ar to saistītiem projektiem vienkārši nav sistemātiska valsts atbalsta, un par to ļoti žēl.
 
 
( Post a new comment )
astrālais ķermenis kedās[info]nervukamolis on August 8th, 2017 - 02:49 pm
Paldies, šis ļoti noderīgi! Un, jāatzīst, pirmā dzirdēšana.
(Reply) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on August 8th, 2017 - 03:16 pm
Man vajag vieglo valodu, lai saprastu dzīvi.
(Reply) (Link)
qgmr101[info]qgmr101 on August 8th, 2017 - 04:03 pm
Par sēnēm, hah.
(Reply) (Link)
Nyamo[info]nyamo on August 8th, 2017 - 06:33 pm
Es labprát bútu lasíjusi Kanta 'Tīrā prāta kritiku' vieglajá valodá
(Reply) (Thread) (Link)
adele_varbut[info]adele_varbut on August 8th, 2017 - 07:58 pm
(Reply) (Parent) (Link)