Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.'

Psc.

Vēl neesmu dubļos tik dziļi es slīcis,
Vēl spēks man ir atgriezties, labākam būt:
Iz sirds vēl dievības gaišums nav nīcis,
Vēl dvēsele augstākas iegribas jūt.
Ikkatram ir uzdevums grūtības nest,
Tā Dieva prāts, mūs radot, spriedis.
Nevienam nav atļauts prom dzīvību mest,
Kaut daudz tas ar dzīvojot raudājis, cietis.
Mums augstāks mērķis aiz zvaigznēm ir
sprausts,
Kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts.
Lai jaunam ar līķa palags tiek austs,
Lai asarās pārlieku skumdināts,
Bet tomēr mums jātic, ka nekrīt ne mats,
Ko neredz un nezina dievības acs.
Mums jādzīvo, jātic, ka nemirstīgs gars,
Ka ziedēs pēc nāves vēl pavasars.
Tā raižu un grūtību niknajos karos
Mums debesu līgsmībā dvēsele staros.

;_;

Veidenbaums bija tas, kurš nogalināja sevi?

nē, nē. viņš nomira no tuberkulozes

bet viņš ar to daudz koķetēja savos tekstos. lai gan, cik saprotu, patiesībā nemaz nav bijis pašnāvniecisks.

Pavisam agrā pusaudzībā es biju sajūsmā par viņu.

man tagad ir jālasa pilnīgi visi viņa teksti, mūsu mārketinga vadītājai meklējot citātus, kas varētu uzrunāt "mūsdienu jauniešus"

Šitas komentārā depresijas māktus jauniešus noteikti uzrunās.

Mani tas vairs neuzrunā tikai tāpēc, ka izteiksmes veids ir pārāk patētisks un priekš manis garlaicīgs. (bet tikai tāpēc, ka pēc Veidenbauma un Austras Skujiņas es turpināju lasīt.)

pieļauju, ka, ja veidenbaums būtu dzīvojis tagad, nevis 19.gs. beigās, viņa izteiksmes veids būtu daudz interesantāks, jo tiem laikiem viņš bija reāls celmlauzis un izlēcējs visādos veidos

bet, jā, es arī lasu ar tādu divējādu sajūtu

Es zinu - un viņa personību un dzīvesstāstu arī LV literatūras un kultūras kontekstā ir ļoti svarīgi atcerēties. Vienk. ir arī ok neizlikties, ka viņa teksti šodien šķiet ļoti uzrunājoši, ja tie tādi nešķiet.

jā, lūk, tieši šis

:D
Man gan mazliet šķiet, ka viņā ir tāda, es nezinu, didaktika laikam, ka pat tad, ja Veidenbaums dzīvotu šodien, viņš mācītu cilvēkiem, kā dzīvot.

tas gan varbūt. bet, es domāju, viņš to darītu ļoti hipsterīgi

Es jau redzu Veidenbaumu nokāpjam no fiksīša un ieejam Vinilbārā paņemt savu jaunāko publikāciju Benji Knewman lappusēs.