Vēl neesmu dubļos tik dziļi es slīcis,
Vēl spēks man ir atgriezties, labākam būt:
Iz sirds vēl dievības gaišums nav nīcis,
Vēl dvēsele augstākas iegribas jūt.
Ikkatram ir uzdevums grūtības nest,
Tā Dieva prāts, mūs radot, spriedis.
Nevienam nav atļauts prom dzīvību mest,
Kaut daudz tas ar dzīvojot raudājis, cietis.
Mums augstāks mērķis aiz zvaigznēm ir
sprausts,
Kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts.
Lai jaunam ar līķa palags tiek austs,
Lai asarās pārlieku skumdināts,
Bet tomēr mums jātic, ka nekrīt ne mats,
Ko neredz un nezina dievības acs.
Mums jādzīvo, jātic, ka nemirstīgs gars,
Ka ziedēs pēc nāves vēl pavasars.
Tā raižu un grūtību niknajos karos
Mums debesu līgsmībā dvēsele staros.