01 February 2017 @ 11:51 pm
 
man jau kādu laiku ļoti gribas uzrakstīt ierakstu par (šķiet) garīgo veselību, bet tagad ir tā, ka cibā es ielūkojos praktiski tikai no telefona, un tur ir nedaudz čakarīgi paralēli rakstīt ierakstu un ieskatīties vecākos ierakstos. tāpēc nāksies iztikt bez konkrētām atsaucēm.

laikam jau, tā pavisam vienkārši runājot - man gribas kaut kā publiski paust savu pateicību [info]saldumi un Liepai, kas tad vēl bija aktīvs cibotājs, un Ilzei, kura nemaz nelasa cibu, kuras laiku pa laikam mēdza man vairāk vai mazāk tiešā tekstā norādīt uz to, ka tas, ko aprakstu, neizklausās gluži normāli, tas ir, izklausās pēc nepieciešamības risināt kādu Problēmu, tas ir, izklausās pēc potenciālas nepieciešamības sadarboties ar psihoterapeitu.

es atceros, cik ļoti kaitinoši tas bija, cik svarīgi man likās parādīt, ka Nav Jau Tik Slikti, cik ļoti es neticēju, ka var būt citādāk un labāk. es zināju, ka var būt sliktāk, un biju pateicīga, ka man nav sliktāk, bet es pietiekami nevēlēju sev labu, lai tiešām atzītu, ka ir vērts un iespējams rīkoties, lai mainītos tā sajūta, kas atkal un atkal pie manis atgriezās un reizēm, jau daudz mazākā mērogā, atgriežas joprojām, tāds slepens bezcerības staignājs dziļi manī. tagad es zinu, ka šie brīži, kuri ir arvien retāki, ir māņi un ilūzija, un man vienmēr ir iespēja izvēlēties un kaut kā rīkoties. agrāk.. tad es mēdzu izlikties, ka patiesībā jau es nejūtos pilnīgi bezspēcīga, man bija (un joprojām ir!) ļoti attīstīts zelta maliņas detektors, es varēju jebkurā situācijā atrast, kāpēc Patiesībā Nav Tik Slikti. taču tagad es laikam iestātos pret tādu poliannismu tieši tāpat kā es iestājos pret rezignācijas un padošanās kultivēšanu, jo arī tas bija tikai veids kā izvairīties konfrontēt faktu, ka nāktu par labu rīkoties. tā vietā, lai uzņemtos atbildību par savas labklājības veicināšanu, es to iemācījos simulēt.

es nenoliedzu vērtību prasmē saskatīt labo visādās dzīves situācijās un loti priecājos, ka man tāda ir - domāju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kā vispār ilgi izdzīvoju kā funkcionāls (lai gan lielā mērā nelaimīgs) cilvēks. piemēram, šodien sarunā ar [info]mesija secināju, ka ilggadējas nebaudāmas seksuālās pieredzes ar dažādiem vīriešiem ir nākušas par labu tādā ziņā, ka palīdzējušas attīstīt manas orālā seksa prasmes, jo tad visi ir "priecīgi" - man nav jāpacieš tā garlaicīgā vai reizēm pat visai nepatīkamā muļļāšanās, kas tik bieži jaunu vīriešu galvās definējas kā "foršs sekss", bet jauneklis gūst gaidīto apmierinājumu. taču spējai saskatīt labo galīgi ne ideālās situācijās nevajadzētu aizmālēt acis pret reālām problēmām. es zinu, ka iegūtās mineta prasmes īsti neatsver gadiem ilgu galvenokārt-neapmierinātību, bet neesmu pārliecināta, ka zināju to, kad man bija 20 gadu. tā nav normāla situācija, ka ir nepārtraukti apzināti ļoti jāpiepūlas saskatīt labo savā dzīvē, reizēm nonākot teju vai absurda varā, lai nenonāktu depresīvā stāvoklī. es ticu, ka pilnvērtīga dzīve vienmēr ir darbs, taču tam nebūtu jābūt darbam bez brīvdienām, bez atelpas mirkļiem, bez progresa. un tomēr, tāpat kā ir nepieciešams vai nu ārkārtīgi spēcīgs negatīvs notikums (piemēram, non-consensual fiziska iespaidošana seksa laikā) vai pietiekami liela pašapziņa, lai apsvērtu iespēju, ka gultā var būt citādāk un labāk, lai sāktu diskusiju par to, kā situāciju iespējams uzlabot, tāpat arī ar dzīvi kopumā. ir vajadzīgs kaut kāds apstākļu kopums, kas atvieglo nonākšanu pozīcijā, kas atvērta pārmaiņām.

manā gadījumā nostrādāja hitting rock bottom. un tomēr ir svarīgs arī konteksts. fakts, ka man bija pietiekami daudz iekrātas naudas (ko, lai gan nepelnīju neko diži daudz, nebiju iztērējusi, jo man vienkārši nebija spēka nekam, kur to tērēt), lai zinātu, ka varēšu atļauties terapiju arī tad, ja nāksies, piemēram, pamest darbu, nav mazsvarīgs. fakts, ka zināju, ka tad, ja šī nauda izbeigsies, mans tēvs varēs mani finansiāli atbalstīt, nav mazsvarīgs. un fakts, ka apkārtējie cilvēki, tas ir, galvenokārt tieši [info]saldumi un Liepa, un Ilze bija manī iedēstījuši ideju, ka tas (terapija) patiešām strādā un ir man vajadzīgs, ka nav labi izlikties, ka viss ir kārtībā, ka es nebūšu lohs un tizlenis, ja atzīšu, ka man tas - vispār kaut kas! - ir vajadzīgs, tas varbūt pat bija izšķirošs.

un, iespējams, arī tāpēc man gribas saviem draugiem situācijās, kurās tās šķiet adekvāti, norādīt uz to, ka savu dzīvi var kardināli mainīt, un ka ir pieejama palīdzība tā darīšanai. un piedāvāt jebkāda veida atbalstu šī veikšanā, ko spēju sniegt. tāpēc, ka es jūtos kā dzīvs piemērs šim faktam, lai gan pati esmu vēl ļoti work in progress - bet tas ir normāli un, ideālā gadījumā, kaut kādā mērā būs tā vienmēr. jo, kamēr dzīve nebeidzas, nebeidzas arī tās izaicinājumi, tikai atšķirība ir tajā, ka šobrīd es principā patiešām vairs fundamentāli nejūtos par sevi slikti.

es esmu tas cilvēks, kas vēlos būt, ar visām nepilnībām, ko vēlos vai nevēlos mainīt. laikam tas arī ir tas, kas šobrīd definē to, kāds cilvēks esmu un vēlos būt - gatavs strādāt ar sevi, tāds, kas uzņemas atbildību par savu labklājību un tās veicināšanu. tas arī viss.

tāpēc atvainojos visiem, kurus es kaitinu ar saviem izteikumiem vai jautājumiem par jūsu izvēlēm. tas ir nostaļģijas, pateicības un mīlestības vadīts, iespējams, nepārdomāts un nevajadzīgs solis. lai gan es negribēju, ka man to saka, es tagad esmu patiesi pateicīga visiem, kas atļāvās man censties iedvest apziņu, ka es varu un man vajag meklēt palīdzību. paldies.

p.s. šobrīd viss manā dzīvē ir uzlabojies, jo sevišķi sekss.
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on February 2nd, 2017 - 01:02 pm
es jau nekad uz viņiem neesmu par šo turējusi ļaunu prātu, ja neskaita atsevišķus ļoti ekstrēmus momentus, un ir taču arī skaidrs, ka jebkura savstarpēja mijiedarbība ir jābalsta komunikācijā, un tas var būt ļoti sarežģīti, jo sevišķi seksuālu jautājumu jomā. bet atslēga ir tajā, ka vajadzīga tomēr interese par otra pieredzi un vēlme to padarīt patīkamu. un ir ļoti skumji, ka viņus neinteresē un viņi nezina, ka jautāt, bet mēs kautrējamies un nezinām, kā pateikt. tad, ja šito novērš, ir tik daudz labāk.

baigi interesanti, es to vnk izmantoju kā piemēru, kas bija "acu priekšā", jo tikko biju pat to runājusies, bet tagad dāmas tam pievērš pastiprinātu uzmanību, re, kā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
/m.[info]mesija on February 2nd, 2017 - 01:29 pm
jo tā ir sasāpējusies sāpe. cik tad ilgi cilvēks var izturēt lousy lays.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 2nd, 2017 - 01:31 pm
nez, man bik izskatās pēc tāda "jā, bet labāk tomēr nesaki, ka puikas neuzvedīgi!"
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
/m.[info]mesija on February 2nd, 2017 - 01:38 pm
zinkā, ir divu veidu slikts sekss. slikts sekss var nākt no pieredzes trūkuma vai no intereses trūkuma. ja trūkst pieredzes - tas nekas, visu var izrunāt un apskaidrot, un ja ir labā griba, tikt pie laba rezultāta. bet ja partnerim ir pieredze, taču trūkst jebkādas intereses par savas dāmas labsajūtu. tad tas man nešķiet piedodami, jo #jaunsundumš
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
adele_varbut[info]adele_varbut on February 2nd, 2017 - 02:09 pm
Šajā kontekstā rodas viens jautājums - vai pašiem vīriešiem šis tiešām patīk? Jo, ja tevi tas otrs cilvēks un viņa reakcijas galīgi neinteresē, what's the point? Var jau saskatīties, kā ir "kruti", bet paša ķermenis taču var dot pavisam citādas norādes.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 2nd, 2017 - 02:37 pm
domāju, ka viss atkarīgs no vīrieša un iemesla, kādēļ nodarboties ar seksu. manuprāt, vērīgam vīrietim sekss, kas partneri neapmierina, nešķitīs diez ko foršs, bet tādam, kurš īpaši nepievērš uzmanību šim aspektam, nebūs nekādu problēmu.

jo, ja tas ir, kā jau [info]mesija minēja, principā otra cilvēka izmantošana par masturbēšanas rīku, tad kāpēc lai nepatiktu, kamēr vien tiek sasniegts mērķis, tas ir, paša personīgais orgasms. bet, ja mērķis ir abpusēja priecāšanās par cilvēka ķermeņa sniegtajām iespējām, man šķiet tikai loģiski, ka tad arī abiem dalībniekiem vajadzētu būt ieinteresētiem to pilnvērtīgā izpētē, būšanā engaged un atgriezeniskās saites sniegšanā un saņemšanā kādā formā (kas nenozīmē tieši kaut kādu "aptauju un izvērtējumu" pēc procesa, bet ietver arī daudzveidīgu verbālu un neverbālu komunikāciju seksa laikā), nevis tikai personīgajā baudas gūšanā.

diemžēl gan pagaidām tizli ir tas, ka ļoti bieži grēko abas iesaistītās puses, piemēram, sieviete, kas tēlo orgasmu, reāli iegriež gan sev, gan partnerim, gan potenciālajām pašreizējā partnera nākotnes partnerēm. tajā pašā laikā, nav jau arī forši saņemt "wtf tu esi dīvaina, ja šis tevi neapmierina", tāpēc var saprast, ka gribas no tā izvairīties, izliekoties, ka viss ir kārtībā. cilvēkiem bieži ir pārāk bail no atraidījuma un bail, ka viņi nav normāli, lai būtu ērti un viegli veidot sarunu par to, kas kuram ir un nav labi un kāpēc.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
/m.[info]mesija on February 2nd, 2017 - 02:49 pm
+1000
(Reply) (Parent) (Link)
adele_varbut[info]adele_varbut on February 2nd, 2017 - 03:54 pm
Njā, interesanti, kā tas, kas turns you on var cilvēkiem būt tik dažādi. No vienas puses liekas - ja viss, kas seksā vajadzīgs, ir otrs cilvēks kā rīks, tad kāpēc nevarētu palikt sevis paša kompānijā un tikt galā pats, nevis iesaistīties šajā sarežģītajā procesā, kur, nu, vajadzētu tā kā ņemt vērā arī otra izjūtas. Bet, jā, skaidrs, nav jau tik vienkārši.
Un jocīgi, ka šo tēmu, kas tomēr ir visai intīma, apvij visādi par pašaprotamiem pieņemti uzskati par to, "kā to lietu dara". Tāpēc labi, ja var runāt.
(Reply) (Parent) (Link)
gfi[info]gfi on February 3rd, 2017 - 11:13 am
uzsākt sarunu ir grūti, ja partneris/e negrib runāt, ir vēl grūtāk.

par tiem "wtf, tu esi dīvaina" - tāda jau ir dzīve, ka esam individuāli un standarta prakse ne vienmēŗ uz visiem strādā, bet arī to jāsaprot.

laikam jau jaunam/nepieredzējušam ar šo visu visgrūtāk. tā man bija.
(Reply) (Parent) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on February 2nd, 2017 - 01:54 pm
Jā tie ekstrēmie momenti, ko augstāk minēji ir pretty fucked up, ja nevienojas par to iepriekš. Es biju domājusi vairāk tādu zaļu nemākulību. Bet ja tāds totāls savtīgums - not cool.
(Reply) (Parent) (Link)