domāju, ka viss atkarīgs no vīrieša un iemesla, kādēļ nodarboties ar seksu. manuprāt, vērīgam vīrietim sekss, kas partneri neapmierina, nešķitīs diez ko foršs, bet tādam, kurš īpaši nepievērš uzmanību šim aspektam, nebūs nekādu problēmu.

jo, ja tas ir, kā jau mesija minēja, principā otra cilvēka izmantošana par masturbēšanas rīku, tad kāpēc lai nepatiktu, kamēr vien tiek sasniegts mērķis, tas ir, paša personīgais orgasms. bet, ja mērķis ir abpusēja priecāšanās par cilvēka ķermeņa sniegtajām iespējām, man šķiet tikai loģiski, ka tad arī abiem dalībniekiem vajadzētu būt ieinteresētiem to pilnvērtīgā izpētē, būšanā engaged un atgriezeniskās saites sniegšanā un saņemšanā kādā formā (kas nenozīmē tieši kaut kādu "aptauju un izvērtējumu" pēc procesa, bet ietver arī daudzveidīgu verbālu un neverbālu komunikāciju seksa laikā), nevis tikai personīgajā baudas gūšanā.

diemžēl gan pagaidām tizli ir tas, ka ļoti bieži grēko abas iesaistītās puses, piemēram, sieviete, kas tēlo orgasmu, reāli iegriež gan sev, gan partnerim, gan potenciālajām pašreizējā partnera nākotnes partnerēm. tajā pašā laikā, nav jau arī forši saņemt "wtf tu esi dīvaina, ja šis tevi neapmierina", tāpēc var saprast, ka gribas no tā izvairīties, izliekoties, ka viss ir kārtībā. cilvēkiem bieži ir pārāk bail no atraidījuma un bail, ka viņi nav normāli, lai būtu ērti un viegli veidot sarunu par to, kas kuram ir un nav labi un kāpēc.