šodien, skraidot apkārt pa rajōnu visādos virzienos, attapos kārtējā mazajā miesiskas būtnes apziņas sajūsmā.

tagad, kad ielas vietām ir apledojušas, ir izcili apstākļi, lai pareflektētu par to, cik ārkārtīgi efektīvs ķermenis var būt. protams, to satriecošo momentu, kad es kopā ar riteni apmetu kūleni, braucot lejup teju pilnā ātrumā no kalna, un ne tikai neko nesalaužu, bet pat nedabūju īpaši izteiksmīgus zilumus, ir grūti pārspēt, bet man sagādā lielu prieku piefiksēt arī ikdienišķus, it kā maznozīmīgus brīžus, kuros var sajust tādas derīgas ķermeņa prasmes un izpausmes. piemēram, kā ķermenis mobilizējas, kā mainās stāja un muskuļu saspringums, kad joz pāri apledojušām virsmām, nepalēninot tempu. it kā jau nekas īpašs, bet patiesībā taču riktīgi stilīgi.

man ir žēl, ka tagad es vairs nevaru tik viegli kā kādreiz vidusskolas gados vienkārši aizsūtīt cilvēkiem, kas man patīk, diezgan bezsaturīgas ziņas, kuru galvenais tieši vai netieši paustais vēstījums ir kaut kas a la "you matter to me and i'm thinking of you". tagad gan tā padomāju, tas daļēji, iespējams, varētu būt saistīts arī ar faktu, ka daudz retāk esmu pieļurbājusies, haha, bet noteikti ne tikai. vienkārši ir pārliecība, ka visiem jau ir citi tuvāki un svarīgāki cilvēki, kas tādas ziņas sūta, un sajūta ka man nav īsti tādu tiesību. it kā bez īpaša sertifikāta nedrīkstētu. reizēm jau tāpat gadās, jo sevišķi uz ārzemēm, vai ne, bet tā tomēr ir kļuvusi par ļoti anomālu parādību, lai gan es bieži grozos pa gultu, nevarēdama aizmigt, cenšoties izdomāt kaut ko saturīgu, ar ko tādu vēstījumu attaisnot. ehh.

gračs (žarg.)

1. Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku.

šodiena ir bijusi tik piepildīta, tik patīkama.

kopā ar tors noskatījāmies rūdolfa minga filmu (izklaidējoši! pārsteidzoši laba mūzika; protams, sūdīgi aktieri un traki banāls sižets, bet vispār šis tas patiešām diezgan iespaidīgs, piemēram, īsti policijas autō un grandiōza pakaļdzīšanās aina ar visu mašīna-krīt-no-kraujas kulmināciju), pēc tam paspēlējām scrabble tējas namiņā un apspriedām tādas aizraujošas tēmas kā, piemēram, garīgo veselību. un tad es ar mesija gājām uz teātri, kas bija ārkārtīgi jautri, mīlīgi un nostaļģiski. pēc tam, kad devos rimi iegādāties pārtiku brokastīm un tā, pienāca viens izteikti pēc alkohōla ožošs ļautiņš un teica, ka viņam ļoti griboties ēst, kā rezultātā es viņam nopirku divas vislielākās rimi nocenotās lētās bulkas, jo, nu, es no tā nabagāka nepalikšu, bet vismaz kādam uz brīdi nebūs tukšs vēders, kā arī tas arī noteikti bija vienkāršākais veids, kā ātri tikt no viņa vaļā, nejūtoties kaut kā dīvaini, hahah. tad, gaidot trolejbusu, sasmīdināju mcdonalds pārdevēju, stāvot rindā pēc tējas (un tualetes kōda uz čeka) ar palielu puķkāpostu rokās.

kad beidzot biju pavisam, pavisam mājās, pirmo reizi piedzīvoju kaut kādu īpatnēju temperatūras maiņas fenomenu - bija tā, it kā manā vēderā būtu liels siltuma avots, tas bija ārkārtīgi patīkami, es ceru, ka tā notiks kādreiz atkal.

priecīgs zvēriņš!