"feminisms skaitās esam par vienlīdzību, bet pats termins ir līdzvērtīgs maskulīnismam, tāpat kā vairums tā mūsdienu femiaktīvistu izpausmju." - īsti nepiekrītu, domāju, ka tās mūsdienu izpausmes, par kurām runā, ir nevis vairums, bet tie, kur skaļāk tiek valkāts feminisma vārds. liela daļa problēmas, manuprāt, ir tieši tajā, ka cilvēki, kas ir feministi pēc būtības, tas ir, iestājas par līdztiesību un cieņpilnām attiecībām, sevi par tādiem nesauc.

interesanti, ka te man ir diametrāli pretējas domas - problēma ir tajā, ka cilvēkiem ir jākļūst par visādiem -istiem, lai sāktu domāt, ko nozīmē cilvēciskas attiecības. būtu vislabāk, ja tas notiktu dabiski, un nevienam nebūtu vajadzības teoretizēt un konceptualizēt, bet tā vietā vienkārši pilnvērtīgi dzīvot. un tie daži tevis minētie, kas tā dara, patiešām nav feministi un nemaz nevar būt, jo nedala pasauli divās telpās, kuras apzīmē ar ▲ un ▼. duālisms = "pesimisms,izmisums un beigās nāve un mūžīgas mokas." redz, tur slēpjas uzmetiens - kustība, kas itkā ir par vienlīdzību, labākajā gadījumā pasauli dala dzimumos ne mazāk, kā maskulīnisti. šī formula darbojas ne tikai feminismā, tas pats tiek darīts citās politiskajās kustībās, piemēram demokrātijā, kādu mums to vēlas uzspiest. ja padomājam kaut vai ko nozīmē "miera uzturēšanas spēki" un ar kādiem mērķiem/sekām tas tiek darīts realitātē. tam, ka parādības tiek apzīmētas ar konkrēti izvēlētiem vārdiem, ir izšķiroša nozīme jautājumā kā uz to reaģēs masas. kā nekā - iesākumā bija vārds :) un tauta pati to saprot - kā kuģi nosauksi tā tas peldēs, pat govis sauc upju vārdos, lai piens tek straumē. bet plašākos mērogos vai ziņu virsrakstos viņi to vairs negrib saskatīt. nav nekāds brīnums, ka ir lielas negācijas pret feminismu pat neiedziļinoties tēmā, jo cilvēks uzreiz priekšstata kautko galēji pretēju maskulīnismam - matriarhāta diktatūru. tam palīdz arī skaļās/neadekvātās izpausmes, kuras netiek skaidri nosodītas. jo tas nav politkorekti, kas ir nekas vairāk kā bremžu noņemšana sabiedrības šķelšanai vēl arī dzimumu jautājumā. fxxk it, džast bī heppī.

es laikam vienkārši uz šiem jēdzieniem kā tādiem, iespējams, skatos drusku citādāk, man arī šķiet, ka nevienam nav jākļūst par feministu, lai uzturētu normālas cilvēciskas attiecības, es uzskatu, ka, tā izturoties, cilvēks IR feminists. jo tie ir tikai vārdi, kas apzīmē vienas vai otras parādības.

par false duālismu daļēji piekrītu, te ir zināms trūkums faktam, ka feminisms aizsācies tieši caur cīņu par sieviešu tiesībām, kas padara jēdzienu etimoloģiski varbūt līdz galam nepiemērotu - bet nepatiesie pretstati arī ir viena no jomām, ko patiešām pārdomāti, komptenti un ar lielu pietāti ir analizējušas kadēmiskās personības, kas nodarbojas ar dzimtes studijām, kā, piemēram, henrietta moore, judith butler, konkrēti viens raksts TIEŠI par tēmu, ka dzimtes studijas nenozīmē sadalīt pasauli dzimtes "telpās", bet gan tieši apšaubīt tādas dihotomijas pašsaprotamību, bija, ja nekļūdos, shelly ortner - varētu pat sameklēt.

ja mūžs būtu ilgāks, tad noteikti palasītu, bet tagad jau tā literatūra stāv rindā uz trīs dzīvēm :)
vienā lietā nevaru piekrist. manuprāt, cilvēks, kas uztur normālas cilvēciskas attiecības nav feminists, viņš ir brīvs cilvēks. no aizspriedumiem, no -isma un uzspiestiem priekšstatiem. tie, kas mīl savu tuvāko, nezog un nenogalina nav uzreiz klasificējami kā kristieši. nevar dalīt pasauli tikai pa labi un pa kreisi, jo ir zelta vidusceļš ārpus piesliešanās kādai organizācijai. un nav būtiski cik adekvātu rakstu ir par tēmu, atslēga ir politiskajā kustībā, kas visu tāpat sabojā. akadēmiķi var tikai rakstīt, bet tauta tāpat viņus nesapratīs. un sanāk tāda saujiņas intelektuāļu vide, kur viss ir labi, bet tikai teōrijā. tas ir tāpat kā ar dzīvniekiem, visiem patīk, kamēr neiesaistās aktīvisti, kas iedzen sabiedrībai riebumu pret visu, kas sākas ar veg. tas, ka es neēdu gaļu nenozīmē, ka esmu dzīvniektiesību aktīvists no peta teroristu organizācijas. un tas pats ar feminismu.