es laikam vienkārši uz šiem jēdzieniem kā tādiem, iespējams, skatos drusku citādāk, man arī šķiet, ka nevienam nav jākļūst par feministu, lai uzturētu normālas cilvēciskas attiecības, es uzskatu, ka, tā izturoties, cilvēks IR feminists. jo tie ir tikai vārdi, kas apzīmē vienas vai otras parādības.

par false duālismu daļēji piekrītu, te ir zināms trūkums faktam, ka feminisms aizsācies tieši caur cīņu par sieviešu tiesībām, kas padara jēdzienu etimoloģiski varbūt līdz galam nepiemērotu - bet nepatiesie pretstati arī ir viena no jomām, ko patiešām pārdomāti, komptenti un ar lielu pietāti ir analizējušas kadēmiskās personības, kas nodarbojas ar dzimtes studijām, kā, piemēram, henrietta moore, judith butler, konkrēti viens raksts TIEŠI par tēmu, ka dzimtes studijas nenozīmē sadalīt pasauli dzimtes "telpās", bet gan tieši apšaubīt tādas dihotomijas pašsaprotamību, bija, ja nekļūdos, shelly ortner - varētu pat sameklēt.