es laikam vienkārši uz šiem jēdzieniem kā tādiem, iespējams, skatos drusku citādāk, man arī šķiet, ka nevienam nav jākļūst par feministu, lai uzturētu normālas cilvēciskas attiecības, es uzskatu, ka, tā izturoties, cilvēks IR feminists. jo tie ir tikai vārdi, kas apzīmē vienas vai otras parādības.

par false duālismu daļēji piekrītu, te ir zināms trūkums faktam, ka feminisms aizsācies tieši caur cīņu par sieviešu tiesībām, kas padara jēdzienu etimoloģiski varbūt līdz galam nepiemērotu - bet nepatiesie pretstati arī ir viena no jomām, ko patiešām pārdomāti, komptenti un ar lielu pietāti ir analizējušas kadēmiskās personības, kas nodarbojas ar dzimtes studijām, kā, piemēram, henrietta moore, judith butler, konkrēti viens raksts TIEŠI par tēmu, ka dzimtes studijas nenozīmē sadalīt pasauli dzimtes "telpās", bet gan tieši apšaubīt tādas dihotomijas pašsaprotamību, bija, ja nekļūdos, shelly ortner - varētu pat sameklēt.

ja mūžs būtu ilgāks, tad noteikti palasītu, bet tagad jau tā literatūra stāv rindā uz trīs dzīvēm :)
vienā lietā nevaru piekrist. manuprāt, cilvēks, kas uztur normālas cilvēciskas attiecības nav feminists, viņš ir brīvs cilvēks. no aizspriedumiem, no -isma un uzspiestiem priekšstatiem. tie, kas mīl savu tuvāko, nezog un nenogalina nav uzreiz klasificējami kā kristieši. nevar dalīt pasauli tikai pa labi un pa kreisi, jo ir zelta vidusceļš ārpus piesliešanās kādai organizācijai. un nav būtiski cik adekvātu rakstu ir par tēmu, atslēga ir politiskajā kustībā, kas visu tāpat sabojā. akadēmiķi var tikai rakstīt, bet tauta tāpat viņus nesapratīs. un sanāk tāda saujiņas intelektuāļu vide, kur viss ir labi, bet tikai teōrijā. tas ir tāpat kā ar dzīvniekiem, visiem patīk, kamēr neiesaistās aktīvisti, kas iedzen sabiedrībai riebumu pret visu, kas sākas ar veg. tas, ka es neēdu gaļu nenozīmē, ka esmu dzīvniektiesību aktīvists no peta teroristu organizācijas. un tas pats ar feminismu.