interesanti, ka te man ir diametrāli pretējas domas - problēma ir tajā, ka cilvēkiem ir jākļūst par visādiem -istiem, lai sāktu domāt, ko nozīmē cilvēciskas attiecības. būtu vislabāk, ja tas notiktu dabiski, un nevienam nebūtu vajadzības teoretizēt un konceptualizēt, bet tā vietā vienkārši pilnvērtīgi dzīvot. un tie daži tevis minētie, kas tā dara, patiešām nav feministi un nemaz nevar būt, jo nedala pasauli divās telpās, kuras apzīmē ar ▲ un ▼. duālisms = "pesimisms,izmisums un beigās nāve un mūžīgas mokas." redz, tur slēpjas uzmetiens - kustība, kas itkā ir par vienlīdzību, labākajā gadījumā pasauli dala dzimumos ne mazāk, kā maskulīnisti. šī formula darbojas ne tikai feminismā, tas pats tiek darīts citās politiskajās kustībās, piemēram demokrātijā, kādu mums to vēlas uzspiest. ja padomājam kaut vai ko nozīmē "miera uzturēšanas spēki" un ar kādiem mērķiem/sekām tas tiek darīts realitātē. tam, ka parādības tiek apzīmētas ar konkrēti izvēlētiem vārdiem, ir izšķiroša nozīme jautājumā kā uz to reaģēs masas. kā nekā - iesākumā bija vārds :) un tauta pati to saprot - kā kuģi nosauksi tā tas peldēs, pat govis sauc upju vārdos, lai piens tek straumē. bet plašākos mērogos vai ziņu virsrakstos viņi to vairs negrib saskatīt. nav nekāds brīnums, ka ir lielas negācijas pret feminismu pat neiedziļinoties tēmā, jo cilvēks uzreiz priekšstata kautko galēji pretēju maskulīnismam - matriarhāta diktatūru. tam palīdz arī skaļās/neadekvātās izpausmes, kuras netiek skaidri nosodītas. jo tas nav politkorekti, kas ir nekas vairāk kā bremžu noņemšana sabiedrības šķelšanai vēl arī dzimumu jautājumā. fxxk it, džast bī heppī.