neko, saproti ka tutoriālis nav un nebūs, beidz skriet, kas ir, tas ir, make the most of it.

vai arī sajūties "hm, i think i'm starting to get the hang of this!" un tad tiec nomušīts un re-spawn-ojies vēl kādas 317 reizes :D

Vispār arī, jā. bet man ir tādas aizdomas, ka ar laiku arvien retāk.
Katrā ziņā, ja man 18 gados likās, ka ok, fine, šito visu var izkost, dzīvot var iemācīties un to kaut kā var darīt pareizi, tad kādos 23-24 jau vairs nē, viss paliek grūtāk un nesaprotamāk - kas es esmu, ko un kāpēc es te daru?

Gribēju uzrakstīt kas notiek pēc tam, bet es laikam nezinu, neesmu pārāk tālu no tā 25 laikam tikusi.

"katrā ziņā, ja man 18 gados likās, ka ok, fine, šito visu var izkost, dzīvot var iemācīties un to kaut kā var darīt pareizi, tad kādos 23-24 jau vairs nē, viss paliek grūtāk un nesaprotamāk" - o jā, so much this. un man ir ļaunumu vēstoša priekšnojauta, ka tā visticamāk turpinās būt, tik ilgi, kamēr vienkārši neieslēgsies kaut kāds pietiekams pohuj ronis , lai pārstātu vispār to uztvert kā kaut ko relevantu, t.i., kamēr smadzenes to sāks atfiltrēt nost by default, tāpat kā visādus pilsētas trokšņus ikdienā, vai kā tā.

next step – grūtāk, bet saprotamāk, līdz tas zaudē svarīgumu :)