17 August 2014 @ 01:56 am
viens, divi, trīs un tu esi brīvs!  
[info]pelnufejas rakstītā kontekstā atkal domāju par to, cik bieži cilvēki par mani saka, ka es esot ļoti brīva, norādot uz visādām lietām, ko es daru - staigāju basām kājām visur, kur vien var, uzdodu visādus muļķīgus jautājumus, saku lietas kā "man gribas čurāt", nevis "man vajadzētu nopūderēt degunu", smejos skaļi, izdodu neartikulētas skaņas un bieži nenoslēpju emōcijas, sēžu uz grīdas, ļoti dejoju publiskās vietās un tamlīdzīgi. ļaudis kaut kā automātiski pieņem, ka tas, ka tā uzvedos, nozīmē, ka jūtos ļoti ērti ar sevi citu klātbūtnē, kas, protams, mēdz būt taisnība, bet patiesībā tie visi ir arī rīki, ar kuriem sev palīdzēt atbrīvoties un pieradināties pie vides un situācijas - iekārtošanās paņēmieni, ja tā varētu teikt. veidi, kā apklusināt iekšējo kritisko pašvērotāju, maksimāli iegremdējoties notiekošajā, ciešāk pieskaroties pasaulei.

jā, laikam tas, ko gribēju teikt - brīvība principā ir sekas, nevis cēlonis (protams, noteikti ir arī tādi, kam ir citādāk, es zinu tikai par sevi, ja). man gribētos, lai visi, kam tas varētu noderēt, to saprot, ka šitā mēdz būt, sekojoši saprotot arī, ka nav tā, ka par milici piedzimst vajag kaut ko maģisku, kas vai nu ir, vai nu nav.
 
 
( Post a new comment )
astrālais ķermenis kedās[info]nervukamolis on August 17th, 2014 - 08:00 am
:) jā!
(Reply) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on August 17th, 2014 - 12:40 pm
Es arī nedomāju, ka brīvība ir kaut kas maģisks, kas vai nu piemīt vai nepiemīt un piekrītu, ka var sevi visādi pieradināt pie apkārtējās vides un visādiem apstākļiem, es arī ļoti daudz šos paņēmienus izmantoju, un tie agrāk vai vēlāk parasti sāk darboties, nu, kaut vai sēdēšana uz grīdas vai teikšana cilvēkiem, ko es patiesībā par viņiem vai lietām domāju/jūtu arī, ja tas ir kaut kas ne pārāk labs vai tieši otrādi nepiemēroti svarīgs, tas man nav viegli, bet es gribu tā varēt (un gribu arī varēt dīlot "sekas", tb - ne jau vienmēr tas izvēršas tik patīkami), bet es zinu, ka es gribu būt tāds cilvēks, kas tā rīkojas, un es ceru, ka kaut kad tas kļūs relatīvi viegli, nu, tā, ka es varētu pavisam godīgi par sevi sacīt "es jūtos brīva tā darīt".

Bet par visādām ķermeniskām lietām tas ir daudz sarežģītāk, kā jau es teicu, vieglāk rakstīt dzejoli, nekā cept cepumus/dejot.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on August 17th, 2014 - 01:06 pm
mh, es tieši šo rakstot domāju ne par Tevi (jo mēs jau par šito esam runājušas, un es zinu, ka Tu zini! gandrīz jau gribēju vakarnakt ierakstīt klāt kaut kādu diskleimeri, bet biju pārāk samiegojusies, lai tā jēdzīgi piemetinātu), vienkārši gribējās skaidri noformulēt šito lietu - arī lai pati pēc gadiem varētu atskatīties un redzēt, kas un kā (vai?) ir mainījies.

nu, un, protams, arī savtīgu mērķu labad, izlikt ārā to bet-man-taču-arī-grūūūti!!!!!11oneone #brīvībasnasta :D
(Reply) (Parent) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on August 17th, 2014 - 01:28 pm
bet vispār mani ārkārtīgi fascinē tas, kā mēs tik līdzīgām lietām it kā pietuvojamies no kaut kādā mērā pretējām pusēm, caur fizisko vs garīgo (ne jau tā, ka lieto vai-nu-vai, bet kurā galā uzsvars/ieejas punkts)

tikko izdomāju (te ievieto jokojošu balss toni), ka varbūt tas atkarīgs no tā, kas kurai no mums vairāk dots - man ir krieeetni vairāk ķermeņa masas, ar to tad arī maucos primāri pasaulē iekšā un parauju prātu līdzi, kamēr Tu tiecies pie ķermeņa brīvības caur prāta dejām, jo tam ir lielāks svars Tevī :D
(Reply) (Parent) (Link)