Pamparaaammmm
Kad mēs vēl bijām
es krāju tavas sāļās asaras...
Kad tu aizgāji es ar tām aplēju mūsu rozes
pie tavām mājām...
Mūsu rozēm izauga ērkšķi
tos tu sūtiji man...
Visi tavi skatieni
Tik assi.....
Es nogriezu tavas rozes
izžāvēju zemi..
Pie tavām mājām tuksnesi atvedu
Lai neviena, neviena roze tur neaugtu
Bet tu atradi kaktusu
Izaudzēji to, samīļoji
kā reiz mūsu rozes..
Un tad atkal uzsūtiji man..
Iemtu tevi okeānā....
Un kas tagad sekos?
Ko tagad darīsi??
Tavas medūzas ir mirušas
jo tev nav asaru
ar kurām tās pabarot
tev vairs nav..
nav tā kas tev bija agrāk..
agrāk........
Esmu uzvarējusi!!!
Skrējusi lai atriebtu
savas sirds lauskas..
Un kas man no tā???
Tikai atmiņas....

Cik labi ka veel tikai viens gad... grrr... viens gads un tu buusi prom.. beidzot...

Parodija? Tu?
Kur palikuši plastmassas smiekli?
Kur palikuši svina vārdi?
Kur palikusi naivā drosme?
Kur palikusi apņemšanās?